Kristus savus ļaudis ir salīdzinājis un izdzēsis viņu grēkus. Viņa pavalstnieku skaits ir pilns. (..)
Viņam atstājot svētnīcu, Zemes iedzīvotājus apklāj tumsa. Šinī briesmīgajā laikā [266] taisnajiem svētā Dieva vaiga priekšā jādzīvo bez Starpnieka — GC, 613., 614. (1911)
Vai tiešām Kungs aizmirsīs savus ļaudis šajā grūtajā stundā? (..) Lai gan ienaidnieki var iegrūst cietumā, tomēr biezie mūri nespēj dvēseli atšķirt no Kristus. Tas, kurš redz katru viņu vājību, kurš pazīst katru pārbaudījumu, stāv pāri visām laicīgajām varām; un vientuļajās kamerās pie tiem ieradīsies eņģeļi, nesot no Debesīm gaismu un mieru. Cietums kļūs par pili, jo tur dzīvos ticībā bagāti ļaudis, un Debesu gaisma apgaismos drūmos mūrus tāpat kā tad, kad Pāvils un Sīla Filipu cietumā pusnaktī lūdza un dziedāja slavas dziesmas. — GC, 626., 627. (1911)
Ja cilvēkiem būtu Debesu iemītniekiem līdzīgas redzes spējas, tad viņi ap tiem, kas ņēmuši vērā Kristus pacietības mācību, ievērotu ļoti spēcīgus eņģeļus. Ar līdzjūtīgu maigumu šīs būtnes ir sekojušas līdzi viņu ciešanām un dzirdējušas lūgšanas. Tagad tie tikai gaida sava Pavēlnieka mājienu, lai viņus izrautu no draudošajām briesmām. (..) Dārgais Pestītājs sūtīs palīdzību tieši tad, kad mums tā būs vajadzīga. — GC, 630., 633. (1911)
Nav iespējams sniegt nekādu priekšstatu par to, ko piedzīvos dzīvi palikušie Dieva ļaudis virs zemes, kad dievišķās godības atklāsmēm pāri klāsies pagātnes vajāšanu atkārtošanās. Viņi staigās no Dieva troņa izplūstošajā gaismā. Pateicoties eņģeļu kalpošanai, starp Debesīm un Zemi būs pastāvīga saikne. (..) [267]
Bet bēdu laikā, kas tuvojas, — bēdu laikā, kam nav bijis līdzīga,— Dieva izredzētie ļaudis stāvēs neizkustināmi. Sātans un tā pulki nespēs viņus iznīcināt, jo tos aizstāvēs daudz stiprāki eņģeļi. — 9T, 16.,17. (1909)
