Mākoņi sāk saritināties līdzīgi vīstoklim, un kļūst redzama gaiša, skaidra Cilvēka Dēla zīme. Dieva bērni saprot, ko nozīmē šis mākonis. Ir dzirdamas mūzikas skaņas, un tad kapi atveras un mirušie ceļas augšā. — 9MR, 251., 252. (1886)
"Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi, un nāks ārā" (Jāņa 5:28,29). Šī balss drīz atkal būs dzirdama mirušajiem no visām tautām, un visi svētie, Jēzū aizmigušie, atmodīsies un atstās sava cietuma mājas. — Ms, 137. 1897.
Dārgie mirušie, no Ādama līdz pat pēdējam svētajam, dzirdēs Dieva balsi un iznāks no kapa nemirstīgai dzīvei. — DA, 606. (1898)
Zemei grīļojoties, zibeņiem šaudoties un pērkonam dārdot, Dieva Dēla balss sauc ārā aizmigušos svētos. Viņš uzlūko taisno kapus un tad, savas rokas pret Debesīm pacēlis, saka: Uzmostieties, uzmostieties, uzmostieties jūs, kas guļat pīšļos, un celieties augšā!" Visā zemes platumā un garumā mirušie dzirdēs šo balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos. Zeme skanēs no neaptverami lielas armijas soļiem, ko veidos visu tautu, cilšu, valodu un ļaužu pārstāvji. Nemirstīgā godībā tērpti, tie nāks ārā no nāves cietuma un sauks: "Nāve, kur ir tavs dzelons? Elle (kaps), kur ir tava uzvara?" (1. Kor. 15:55, Glika tulk.) [277] Tad dzīvie taisnie un uzmodinātie svētie apvienos savas balsis ilgstošās, līksmās uzvaras gavilēs. — GC, 644. (1911)
