Dieva Dēla pazemošanās, kad Viņš kļuva līdzīgs cilvēkam, un arī Tēva brīnišķīgā mīlestība un pretimnākšana, atdodot savu Dēlu, ir atpestīšanas plāna noslēpumi, kurus pastāvīgi apbrīno Debesu eņģeļi. Runādams par praviešiem dotajām atklāsmēm, "par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību", apustulis Pēteris saka, ka "šajās lietās pat eņģeļi kāro ieskatīties". Un tās visā mūžībā pētīs atpestītie. Aplūkojot Dieva radīšanas un glābšanas darbu, pārsteigtajam un sajūsminātajam prātam pastāvīgi atklāsies jaunas atziņas. Arvien vairāk iepazīstoties ar Dieva gudrību, mīlestību un spēku, to prāts nemitīgi paplašināsies un nepārtraukti pieaugs prieks. — 5T, 702., 703. (1889) [305]
Un tā, aizritot mūžības laikiem, tiks gūtas arvien pilnīgākas un brīnišķīgākas atklāsmes par Dievu un Kristu. Tādā pašā mērā kā atzīšana pieaugs arī mīlestība, godbijība un laime. Jo vairāk cilvēki iepazīs Dievu, jo apbrīnojamāks tiem kļūs Radītāja raksturs. Kad Jēzus visiem atklās atpestīšanas darba noslēpumus un iepazīstinās ar sasniegumiem, kas iegūti šajā lielajā cīņā ar sātanu, atpestīto sirdis ietrīsēsies vēl kvēlākā mīlestībā un vēl jūsmīgāk tie aizskars zelta kokles: desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši balsu savienosies varenā slavas un teikšanas korī. — GC, 678. (1911)
