Tajos, kuriem pieder Kristus reliģija, tā sevi atklāj kā dzīvinošs un visu pārņemošs princips, kā dzīva, darbīga un garīga enerģija. Šajos cilvēkos būs redzams nepārtrauktas jaunības spirgtums, spēks un prieks. Sirds, kas uzņem Dieva Vārdu, nav kā lāma, kas izžūst, nedz arī kā sasista muca, kas zaudē uzkrāto. Tā ir kā kalnu strauts, kam ūdeni piegādā neizsīkstoši avoti un kura vēsie, dzirkstošie ūdeņi lec no klints uz klinti, atspirdzinādami nogurušos, izslāpušos un tos, kam smagas nastas.
Šādi piedzīvojumi katram patiesības skolotājam piešķirs tādas īpašības, kas viņu padarīs par Kristus pārstāvi. Kristus mācību gars dos spēku un virzību viņa sarunām un lūgšanām. Šī cilvēka liecība par Kristu nebūs nabadzīgs, nedzīvs stāsts. Tad mācītājs neatkārtos vairākas reizes vienu un to pašu domu gājienu. Viņa prāts būs atvērts pastāvīgai Svētā Gara apgaismībai.
Kristus teica: “Kas bauda (jeb “ēd” — KJV) Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība. (..) Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī. (..) Gars dara dzīvu, (..) vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jāņa 6:54–63)
Ja mēs ēdīsim Kristus miesu un dzersim Viņa asinis, tad mūsu kalpošanā izpaudīsies mūžības princips. Vairs nebūs novecojušo, bieži atkārtoto domu savirknējumu. Beigsies neinteresantās un garlaicīgās pārdomas. Vecās patiesības gan tiks pasniegtas, taču tās būs redzamas jaunā gaismā. Radīsies jauna patiesības uztvere, skaidrība un spēks, ko [131] pamanīs visi. Ja tie, kam ir izdevība baudīt šādu kalpošanu, ļausies Svētā Gara ietekmei, tad viņi sajutīs jaunās dzīvības spēku un enerģiju. Viņos iedegsies Dieva mīlestības liesmas. Atdzīvosies cilvēku uztveres spējas, un tie pamanīs patiesības skaistumu un majestātiskumu.
Uzticīgais nama kungs rāda, kādam vajadzētu būt katram bērnu un jauniešu skolotājam. Ja Dieva Vārdu tas padarīs par savu bagātību krājumu, tad viņš nepārtraukti varēs atklāt jaunu skaistumu un jaunu patiesību. Kad skolotājs lūgšanā paļausies uz Dievu, tad pār viņu nāks Kristus Gars, un Dievs caur viņu ar Svētā Gara palīdzību darbosies pie citu cilvēku prāta. Prātu un sirdi Gars piepildīs [132] ar jauku cerību, drosmi un Bībeles tēlainību, un tas viss viņa mācīšanas laikā tiks pasniegts jaunatnei.
Debesu miera un prieka avoti, kurus skolotāja dvēselē ir atvēruši inspirētie vārdi, kļūs par varenu ietekmes upi, kas svētīs visus, ar ko šis cilvēks satiksies. Bībele skolniekam nekļūs par nogurdinošu grāmatu. Gudra skolotāja vadībā Vārds kļūs arvien patīkamāks. Tas būs kā dzīvības maize, kas nekad nekļūst veca. Tā spirgtums un skaistums pievilks un valdzinās bērnus un jauniešus. Tas ir kā saule, kura apspīd zemi, nepārtraukti dodama gaismu un siltumu, un kuras resursi tomēr nekad netiek izsmelti.
Dieva Vārdā ir Viņa svētais, audzinošais Gars. No katras lappuses atmirdz gaisma, jauna un dārga. Tur atklājas patiesība; vārdi un teikumi ir tik iespaidīgi un piemēroti situācijai; tie ir kā Dieva vārdi, kas uzrunā dvēseli.
Svētajam Garam patīk uzrunāt jauniešus un atklāt viņiem Dieva Vārda skaistumu un bagātības. Lielā Skolotāja apsolījumi pārņem sirdis un atdzīvina dvēseles garīgā, dievišķā spēkā. Auglīgam prātam dievišķās lietas kļūs pazīstamas, un tas būs kā šķērslis kārdinājumu ceļā.
Patiesības vārdu svarīgums pieaugs, un tie sasniegs tādus plašuma un nozīmes pilnības apmērus, par kādiem mēs nekad neesam sapņojuši. Vārda skaistumam un bagātībai piemīt ietekme, kas pārveido prātu un raksturu. Debesu mīlestības gaisma iedvesmas veidā pārņem sirdi.
Spēja novērtēt Bībeli pieaug līdz ar tās studēšanu. Lai arī kur šis pētnieks negrieztos, visur viņš ieraudzīs Dieva bezgalīgās gudrības un mīlestības atklāsmi.
[133] Senās jūdu tautas upuru kalpošanas sistēmas nozīme vēl nav pilnīgi saprasta. Rituālos un simbolos ir apslēptas plašas un neaptverami dziļas patiesības. Šo noslēpumu atslēga ir Evaņģēlijs. Ar zināšanām par pestīšanas plānu ir iespējams saprast arī šīs patiesības. Mūsu priekšrocība izprast šīs brīnišķīgās tēmas ir daudz lielāka, nekā mēs to izmantojam. Mums ir jāizprot Dieva dziļās atziņas. Pat eņģeļi ilgojas ieskatīties patiesībās, kuras tiek atklātas tiem cilvēkiem, kas ar pazemīgām sirdīm pēta Dieva Vārdu, lūgdami pēc lielākas gaismas un zināšanu plašumiem, dziļumiem un augstumiem, kurus spēj dot vienīgi Viņš.
Tuvojoties pasaules vēstures noslēgumam, mums vajadzētu īpaši iedziļināties tajos pravietojumos, kas attiecas uz pēdējām dienām. Pēdējā Jaunās Derības Rakstu grāmata ir bagāta ar patiesībām, kuras mums jāsaprot. Daudziem sātans ir aptumšojis prātu, lai tie priecātos par katru iemeslu, kas attaisno to, ka netiek pētīta Atklāsmes grāmata. Taču Kristus ar sava kalpa Jāņa starpniecību šeit ir atklājis to, kas notiks pēdējās dienās, un Viņš saka: “Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts.” (Atkl. 1:3)
“Šī ir mūžīgā dzīvība,” Kristus sacīja, “ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3) Kāpēc mēs neaptveram šīs atziņas vērtību? Kāpēc šīs godības apņemtās patiesības nekvēlo mūsu sirdīs, neskan pār mūsu lūpām un nepārņem mūs pilnīgi?
Dodot savu Vārdu, Dievs mūsu īpašumā ir nodevis katru patiesību, kam ir pamatnozīme glābšanā. Tūkstošiem ļaužu ir smēluši ūdeni no šīm dzīvības akām, taču to krājumi neizsīkst. Tūkstoši ir turējuši Kungu savā priekšā un uzlūkojot tikuši pārvērsti [134] Viņa līdzībā. Šo cilvēku gars degtin deg, kad tie runā par Dieva raksturu, kad tie stāsta, kas viņiem ir Kristus un kas viņi ir Kristum. Taču šie pētnieki nav izsmēluši varenās un svētās tēmas. Vēl daudzi tūkstoši varētu iesaistīties šajā darbā, izzinādami pestīšanas noslēpumus. Kad kavējamies pie Kristus dzīves un Viņa misijas būtības, gaismas stari skaidrāk izgaismo katru mēģinājumu atklāt patiesību. Katrs svaigs pētījums atklās kaut ko dziļāku un interesantāku, nekā ir bijis atrasts iepriekš. Izzināšanas priekšmets ir neizsmeļams. Pētījumi par Kristus iemiesošanos, par Viņa salīdzinošo upuri un starpniecisko darbu čaklu pētnieku prātus nodarbinās tik ilgi, kamēr pastāvēs laiks, un, noraudzīdamies uz debesīm, kuru gadi nav izskaitāmi, tie izsauksies: “Liels ir dievbijības noslēpums!”
Mūžībā mēs mācīsimies to, kas varēja būt atklāts jau šeit virs zemes, ja vien mēs būtu pieņēmuši gaismu, ko varējām saņemt. Pestīšanas tēmas atpestīto sirdis un prātus nodarbinās visos mūžības laikmetos. Tie sapratīs patiesības, kuras Jēzus ilgojās atklāt saviem mācekļiem, bet kuru satveršanai viņiem nepietika ticības. Mūžu mūžos pavērsies jauni Kristus godības un pilnības skati. Bezgalīgu laikmetu gaitā uzticīgais nama kungs izdos no sava krājuma jaunas un vecas lietas.
