[325] Nupat Eļļas kalnā Kristus mācekļiem bija stāstījis par savu otro nākšanu uz šo pasauli. Viņš raksturoja īpašas zīmes, kurām būs jāliecina par Viņa atnākšanas tuvošanos un piekodināja tiem būt modriem un gataviem. Jēzus vēlreiz atgādināja brīdinājumu: “Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” Tad Viņš pastāstīja, ko nozīmē būt modriem, gaidot Viņa atnākšanu. Laiks ir jāpavada nevis, pasīvi gaidot, bet gan, čakli strādājot. Šo mācību Viņš sniedza līdzībā par talantiem.
Jēzus sacīja: “Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”
Cilvēks, kurš aizceļo uz tālu zemi, simbolizē Kristu, [326] kas šīs līdzības stāstīšanas laikā jau gatavojās atstāt zemi un atgriezties Debesīs. Kalpi simbolizē Kristus sekotājus. Mēs nepiederam sev. Mēs esam “dārgi atpirkti” (1. Kor. 6:20), “ne ar iznīcīgām lietām — sudrabu vai zeltu (..), bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra dārgajām asinīm” (1. Pēt. 1:18,19), “lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts”. (2. Kor. 5:15)
Par šo bezgalīgi lielo cenu ir atpirkti visi cilvēki. Izberot visus Debesu mantnīcas krājumus šajā pasaulē, līdz ar Kristu atdodot visas Debesis, Dievs ir atpircis katra cilvēka gribu, jūtas, prātu un dvēseli. Vienalga, — ticīgie vai neticīgie — visi cilvēki ir Kunga īpašums. Kalpot Viņam ir aicināti visi, un par to, kā šī prasība tiek ievērota, katram būs jāsniedz atskaite lielajā tiesas dienā.
Taču visi neatzīst Dieva prasības. Tie, kuri apliecina, ka ir Kristus darbinieki, līdzībā tiek attēloti kā Viņa kalpi.
Kristus sekotāji ir atpirkti kalpošanai. Mūsu Kungs māca, ka īstais dzīves mērķis ir strādāt citu labā. Kristus pats bija strādnieks, un arī saviem sekotājiem Viņš ir devis kalpošanas likumu — tā ir kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem. Ar to Kristus pasaulei ir atklājis augstāku dzīves jēdziena izpratni, nekā tā jebkad ir pazinusi. Dzīvojot un strādājot citu labā, cilvēks nonāk savienībā ar Kristu. Kalpošanas likums kļūst par ķēdes posmu, kas mūs savieno ar Dievu un citiem cilvēkiem.
Kalpiem Kristus nodod “savu mantu” — kaut ko, ko var izmantot Viņa labā. Viņš uztic “ikkatram savu darbu”. Katram ir sava vieta mūžīgajā Debesu plānā. Katram ir jāsadarbojas ar Kristu dvēseļu glābšanā. [327] Ja esam pārliecināti, ka mums ir sagatavota vieta Debesu mājokļos, tad varam būt ne mazāk pārliecināti, ka mums ir norādīta arī īpaša vieta uz zemes, kur strādāt Dieva darbu.
