Nosacījumus cilvēku atpestīšanai ir devis pats Dievs. Lai nožēlojošs grēcinieks atgūtu mieru un paļāvību, tam sevi jāaizliedz un jāuzņemas savs krusts. Pārdomām par Jēzus pazemošanos un sevis upurēšanu cilvēka mūžīgās labklājības dēļ vajadzētu apklusināt ikvienu kurnošu balsi. Patiesi skumstot par Dieva likumu pārkāpšanu un ticot Jēzum Kristum kā savam Pestītājam un Aizstāvim, cilvēku piepildīs aplaimojošs prieks. [109]
