Kad jums uzmācas kārdinājumi — tie noteikti nāks — kad apņem rūpes un neizpratne, kad, nelaimīgi un mazdūšīgi, jūs jau gandrīz esat nonākuši izmisumā, — tad raugieties, ak, raugieties ar ticības acīm turp, kur pēdējo reizi redzējāt gaismu, un jūs apņemošā tumsa [108] izklīdīs Kunga godības spožuma priekšā! Kad jūsu dvēselē grēks cīnās pēc
virskundzības, kad nomoka sirdsapziņa un uzmācas neticība, tad steidzieties pie Pestītāja! Viņš savā žēlastībā grēku izdeldēs. Viņš piedos un jūs iepriecinās Dievā. (..)
Nerunāsim vairs ilgāk par savu neprasmi un spēka trūkumu! Aizmirsīsim to, kas bijis pagātnē, un steigsimies uz priekšu pa ceļu uz Debesīm! Nenoniecināsim nevienu izdevību, kas mūs var darīt derīgākus kalpot Kungam! Tad svētums, līdzīgi zelta pavedieniem, tiks ieausts mūsu dzīvē, un eņģeļi, uzlūkojot mūsu svētīšanos, atkārtos apsolījuma vārdus, ka tāds "vīrs būs
dārgāks par tīru zeltu un parasts cilvēks vērtīgāks par Ofīras zeltu". Kad vājas, kļūdainas cilvēciskas būtnes nododas Kristum un dzīvo Viņa dzīvi, līksmo visas Debesis.
