Reizēm mūs pārņem dziļa nevērtības apziņa, liekot dvēselei bailēs nodrebēt, bet tas nav pierādījums, ka Dievs būtu mainījis savu izturēšanos pret mums vai mēs — pret Viņu. Mums nevajadzētu pūlēties vienmēr saglabāt [112] noteiktu emocionālo spraigumu. Iespējams, ka mēs šodien neizjūtam tādu mieru un prieku, kāds bija vakar, bet mums allaž ticībā jāsatver Jēzus roka un pilnībā jāuzticas Viņam kā tumšos, tā gaišos brīžos.
Sātans centīsies iečukstēt: "Jūs esat pārāk lieli grēcinieki, lai Kristus vēl varētu glābt." Un, ja arī jūs tiešām saprotat, ka esat nevērtīgi un grēka pārņemti, tad tomēr kārdinātājam varat stāties pretī ar vārdiem: "Es droši zinu, ka, pateicoties savam salīdzinošajam upurim, Kristus tagad ir mans Glābējs. Es nepaļaujos uz saviem nopelniem, bet uz Jēzus dārgajām asinīm, kas mani darījušas tīru. Mana bezpalīdzīgā dvēsele pieķeras Viņam." Kristieša dzīvei jāveidojas pastāvīgā, dzīvā ticībā. Nesatricināma paļāvība un droša uzticība Kristum dvēseli piepildīs ar mieru un noteiktu pārliecību.
