Svētošanās ir pastāvīgi progresējošs darbs. Pētera vārdos mums atklājas it kā cits citam sekojoši soļi: "Tāpēc pielieciet visas pūles un parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs
lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā." "Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsiet. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā."
Tas ir ceļš, par kuru varam būt droši, ka tur nekad nepaklupsim. Tie, kas, tiecoties pēc kristīgiem tikumiem, darbojas pēc saskaitīšanas principa, var būt pārliecināti, ka Dievs viņiem sava Gara dāvanas piešķirs pēc reizināšanas principa.
Pēteris uzrunā visus, kas priecājas par to pašu dārgo ticību: "Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!" Pateicoties dievišķajai žēlastībai, visi, kas vien vēlas, var doties pa mirdzošajām kāpnēm no Zemes uz Debesīm, lai beidzot ar dziesmām un neizsakāmu līksmību ieietu pa Dieva pilsētas vārtiem. [117]