Cīņa, kurā jums aktīvi jāpiedalās, visasāk izpaužas tieši ikdienas dzīvē. Vai jūs pārbaudes laikā negribat saskaņot savas vēlmes ar rakstīto Vārdu un nopietnās lūgšanās meklēt Jēzus padomu? Daudzi apgalvo, ka nav nekāds zaudējums aiziet uz kādu koncertu un nepiedalīties lūgšanas sanāksmē vai arī neierasties tur, kur Dieva kalpi sludina vēsti no Debesīm. Bet droši jūs varat būt tikai tur, kur, atbilstoši saviem vārdiem, klāt ir arī Kristus.
Kas augstu vērtē sava Kunga padomu, [141] tie neizvairīsies no lūgšanas stundām vai sanāksmēm, kur Viņa vēstneši tiek sūtīti runāt par mūžības interesēm. Jēzus ir apsolījis: "Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū." Vai jūs, izpriecas meklējot, varat atļauties zaudēt svētības? Nodošanās tādiem pasākumiem lielā mērā iespaido ne tikai jūsu, bet arī jūsu biedru dzīvi un raksturu.
Ja visi šķietamie Kristus sekotāji tādi izrādītos darbos un patiesībā, tad tiem būtu Kristus prāts un tie darītu Dieva darbu. Viņi atsacītos no kārdinājuma izklaidēties un pierādītu, ka pasaules apšaubāmās izpriecas tos nesaista vairāk kā iespēja satikties ar Jēzu kopēji rīkotās sanāksmēs. Tad viņiem būtu arī izšķirošs iespaids uz citiem, iedrošinot tos sekot savam piemēram.
Bet darbi runā skaļāk par vārdiem, jo tie, kas mīl šīs zemes priekus, neciena Dieva tautas sanāksmēs iegūstamās bagātās svētības. Viņi nenovērtē priekšrocību ar savu piemēru pamudināt biedrus nākt tiem līdzi uz Dieva namu, cerot, ka Viņa Gars varētu skart arī to sirdis. Kas tad ar viņiem kopā dodas uz pasaulīgajiem sarīkojumiem? Tur nav Jēzus, kas svētītu visus sapulcējušos, bet sātans ļaužu prātam piedāvā visdažādākās lietas, lai izdzēstu interesi par mūžīgām vērtībām. Viņš izmanto labvēlīgo izdevību sajaukt prātā labo ar ļauno.
Pasaulīgo sarīkojumu apmeklēšana pamodina vēlmi uz satraucošām izpriecām, kas vājina morālās [142] pretošanās spējas. Kas mīl tādus pasākumus, tie, iespējams, var saglabāt dievbijības formu, bet tiem nevar būt dzīva savienība ar Kungu. Viņu ticība ir nedzīva, dedzība - izdzisusi. Tie vairs neizjūt nepieciešamību liecināt dvēselēm, kas dzīvo bez Kristus, lai tās pamudinātu nodot sirdi Pestītājam.
