Blakus stāvajai takai, kas ved uz mūžīgo dzīvi, visā tās garumā atrodas prieka avoti nogurušo atspirdzināšanai. Tie, kas ies pa šo gudrības ceļu, prieku saglabās pat ciešanās, jo viņiem blakus, kaut arī neredzams, soļos Tas, kuru mīl viņu dvēseles. Katrā solī tie arvien skaidrāk sajutīs Kunga rokas pieskārienu, un Neredzamā godības spožie stari apgaismos viņu ceļu, bet slavas dziesmas, arvien dzidrākā skaņā, celsies augšup, lai pievienotos eņģeļu dziesmām pie Dieva troņa. [151]
