Kristus bija pasaules gaisma un visas gudrības avots. Viņš neizglītotos zvejniekus spēja apmācīt tā, lai tie varētu izpildīt tiem doto uzdevumu. Patiesības atziņām, [170] kuras tika uzticētas šiem vienkāršajiem vīriem, bija bezgalīgi liela vērtība. Tam vajadzēja pārveidot visu pasauli. Šķiet, ka Pestītājam nesagādāja nekādas grūtības iesaistīt savā darbā šos neievērojamos ļaudis, bet tas deva ārkārtējus rezultātus. Viņu vārdi un darbi pasaulē veica milzīgu apvērsumu.
Kristus nebūt neizturējās nevērīgi pret audzināšanu. Viņš pilnībā atbalstīja augstāko gara kultūru, ja tā tika svētīta, mīlot un bīstoties Dievu. Jēzus izraudzītie vienkāršie vīri kopā ar
Viņu pavadīja trīs gadus, tādā veidā baudot Debesu Majestātes šķīstījošo iespaidu. Kristus bija lielākais Skolotājs, kādu pasaule jebkad pazinusi.
Dievs pieņem jauniešus ar to talantiem un jūtu bagātību, ja vien tie Viņam nododas. Tiem ir iespējams sasniegt visaugstāko intelektuālās attīstības pakāpi un, saskaņojoties ar ticības pamatprincipiem, virzīt uz priekšu darbu, kura dēļ Kristus nāca no Debesīm un kuru pildot tie var kļūt par Viņa līdzstrādniekiem.
Audzēkņi mūsu mācību iestādēs bauda lielas priekšrocības: viņi apgūst ne tikai zinātnes, bet ari mācās pilnveidot un praktiski izlietot tikumiskās spējas, kas palīdz līdzsvarot raksturu. Viņi ir Dieva ieteiktās morāles pārstāvji. Labklājību, stāvokli un intelektuālās spējas Dievs cilvēkiem uztic, lai viņi to visu gudri pilnveidotu. Dažādās atbildības Kungs saviem kalpiem viņu darbā izdala samērā ar to spēkiem un iespējām. [171]