Cilvēka prātam iespējams sasniegt visaugstāko attīstības pakāpi. Dievam ziedotai dzīvei nav jābūt dzīvei nezināšanā. Daudzi izsakās pret izglītību, tāpēc ka Jēzus Evaņģēlija sludināšanai aicināja darbā neizglītotus zvejniekus. Ar to viņi cenšas pierādīt, ka Jēzus priekšroku deva maz izglītotiem cilvēkiem. Tomēr arī daudzi izglītoti un cienījami vīri ticēja Kristus mācībai. Ja tie bez bailēm būtu paklausījuši savas sirdsapziņas balsij, tad būtu pievienojušies Kungam. Viņu spējas tiktu atzītas un izlietotas kalpošanā, ja vien viņi tās piedāvātu. Bet tiem pietrūka morālās drosmes, lai naidīgo priesteru un dedzīgo tautas vadoņu priekšā atzītu sevi par Kristus mācības piekritējiem un vienkāršā Galilieša dēļ liktu uz spēles savu labo slavu.
Jēzus, kas pazīst katru sirdi, to labi saprata. Kad izglītotie un dižciltīgie ļaudis negribēja uzņemties darbu, kuram tie bija piemēroti, Kristum nācās aicināt cilvēkus, kas uzticīgi un
paklausīgi pildīja Viņa gribu. Kungs izvēlējās vienkāršus vīrus un uzņēmās saistības, lai tos sagatavotu lielā darba uz priekšu virzīšanai virs Zemes, kad Viņš pats to būs atstājis.
