Arī tagad, tāpat kā Israēla dienās, katru jaunieti vajadzētu apmācīt praktiskiem ikdienas dzīves pienākumiem. Katram vajadzētu apgūt kāda zināma veida amata zināšanas, kas vajadzības brīdī tam dotu iespēju pašam sagādāt dzīves iztiku. Un tas ir svarīgi ne tikai nodrošinoties pret nelabvēlīgiem apstākļiem, bet būtiski ietekmē arī fizisko, intelektuālo un morālo attīstību. Kaut arī esat pilnīgi droši, ka nekad nebūs vajadzības iesaistīties kādā vienkāršā fiziskā darbā, praktiski strādāt tomēr vajadzētu. Bez fiziskām nodarbībām nevienam nav iespējams iegūt stipru ķermeņa uzbūvi un labu veselību, un regulāra darba disciplīna lielā mērā veicina spēcīga, rosīga gara un cēla rakstura attīstību. [178]
Studenti ar labām grāmatu zināšanām, bet bez pieredzes praktiskā darbā nevar pretendēt uz līdzsvarotu izglītību. Enerģija, kuru pienāktos veltīt dažādām dzīves nozarēm, tad paliek neizlietota. Audzināšanu nekad nevajadzētu aprobežot vienīgi ar garīgu izglītību. Katra jaunieša attīstībā visai liela nozīme ir fiziskām nodarbībām. Ja students nav apguvis iemaņas lietderīgā darbā, tad ir paiets garām svarīgam posmam viņa audzināšanā.
Plašu un vispusīgu cilvēka spēju attīstību var panākt veselīgi noslogojot visu organismu, tāpēc katram studentam ik dienas vajadzētu zināmu laiku aktīvi strādāt. Līdz ar to nostiprinātos darba iemaņas, pieaugtu pārliecība par saviem spēkiem, un vienlaicīgi jaunietis būtu pasargāts no ļauniem un pazemojošiem ieradumiem, kas tik bieži iet roku rokā ar dīkdienību. Tas viss atbilst augstākās izglītības mērķim, jo, tiecoties pēc aktīva dzīvesveida, čakluma un skaidrības, mēs nonākam saskaņā ar Radītāju.
