Jaunietis, kas ieguvis labu izglītību visās praktiskās dzīves nozarēs, pēc skolas beigšanas būs ļoti noderīgs tālās zemēs. Tad viņš vairs nebūs atkarīgs no apmeklējamo cilvēku ēdienu pagatavošanas, šūšanas vai celtniecības prasmes. Un viņa iespaids vēl vairāk palielināsies, ja tas nezinošiem ļaudīm varēs parādīt, kā ar labākām darba metodēm sasniegt iespējami labākus rezultātus. Lai uzturētu tādus misionārus, kas, savienojot
darbu ar studijām, iemācījušies ekonomiski izlietot savus fiziskos spēkus, būs nepieciešami arī daudz mazāki izdevumi. Īpaši vērtīgi tas būtu tur, kur līdzekļus iegūt ir visai grūti. Viņi tad varētu liecināt, ka misionāri var būt labi padomdevēji praktiskos darba jautājumos. Lai kur arī tie nenonāktu, tādas spējas tiem nodrošinātu pastāvīgu vietu. [181]
