Kas dzers no dzīvības avota, tie nelīdzināsies pasauli mīlošajiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi izjūt slāpes pēc pārmaiņām un izpriecām, — viņu izturēšanās veidā un raksturā būs vērojams miers un paļāvība, kādu tie atraduši, savas nastas un nepatikšanas ik dienas noliekot pie Jēzus kājām. Viņi liecinās, ka uz paklausības un pienākumu ceļa ir iegūstams gandarījums un pat prieks.
Ikviens no tiem uz pārējiem biedriem atstās labvēlīgu iespaidu, kas drīz vien izplatīsies pa visu skolu. (..)
Ikviens nopietns, apzinīgs un uzticams jaunietis skolā ir nenovērtējama bagātība. Uz tādu ar labpatiku noraugās eņģeļi, un Debesu grāmatās tiek atzīmēts ikkatrs taisnības darbs, katra atvairītā kārdināšana un uzvarētais ļaunums. Tāds sev ir sagatavojis labu pamatu gaidāmajam pārbaudes laikam, lai nekad nenovērstos no mūžīgās dzīvības mērķa.
Uz katru kristīgo jaunatni lielā mērā gulstas atbildība par to iekārtojumu saglabāšanu un pastāvēšanu, [182] kurus Dievs paredzējis kā līdzekļus sava darba sekmēšanai. Vēl nekad nav bijis tāds laiks, kad kādai cilvēku paaudzei būtu jānes tik liela atbildība. Cik svarīgi tādēļ, lai jaunieši sagatavotos šim nozīmīgajam uzdevumam tā, ka Dievs tos varētu izlietot kā savus darbarīkus. Radītājam taču uz viņiem ir tiesības vairāk par visiem citiem .(..)
