Ja katrs cilvēks par savu personīgo iespaidu justos atbildīgs Dieva priekšā, tad nekad neļautos laiskumam, bet attīstītu un vairotu visas spējas, lai varētu kalpot Jēzum, kas viņu atpircis ar savām asinīm.
It īpaši jauniešiem vajadzētu atcerēties, cik ļoti nepieciešams vingrināt domas un pilnveidot katru prāta spēju, lai pienācīgi kalpotu Tam, kurš par tiem atdevis savu dārgo dzīvību. Lai neviens neļaujas maldīgām iedomām, savu izglītību vērtējot tik augstu, ka tam vairs ne-vajadzētu mācīties ne no grāmatām, ne no dabas. Katram ir pienākums pūlēties, lai pēc iespējas lietderīgāk izlietotu Kunga piedāvātās labvēlīgās izdevības ne tikai ticības dzīvē, bet arī vispārējās izglītības jomā.
Mums jāmācās novērtēt Dieva piešķirtos spēkus. Ja arī kādam jaunietim savs dzīves ceļš jāiesāk no pašas kāpņu apakšas, tomēr nevajadzētu padoties izmisumam, bet nopietni kāpt arvien augstāk un augstāk, līdz viņš dzird Jēzu sakām: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava Kunga priekā." [189]
