Veco un Jauno Derību nepieciešams pētīt katru dienu. Pie patiesas atziņas un Dieva gudrības nonāks tikai tas, kas pastāvīgi centīsies izprast Kunga ceļus un darbus. Bībelei jābūt mūsu gaismai un audzinātājai. Kad jaunietis iemācīsies ticēt, ka Kungs ir tas, kas no
debesīm sūta rasu, lietu un saules gaismu, lai zaļotu un ziedētu apkārtējā augu valsts, kad viņš sapratīs, ka visas svētības nāk no augšienes un ka pateicība un gods par to pienākas Dievam, tad viņš arī visos savos ceļos ņems vērā Radītāju un apzinīgi un rūpīgi pildīs ikdienas dzīves pienākumus, jo Dievs būs pārņēmis visas viņa domas. (..)
Runājot un diskutējot par zinātni, daudzi jaunieši iedomājas, ka ar to stāv pāri Svēto Rakstu gudrībai; viņi ar savu ierobežoto saprašanu cenšas izskaidrot Dieva ceļus un darbu, bet cieš [190] nožēlojamu neveiksmi. Patiesā zinātne pilnībā saskan ar Inspirāciju, bet neīstai zinātnei ar Dievu nav nekā kopīga. Tā ir tikai pretencioza neziņa.
Viens no lielākajiem ļaunumiem, kāds var rasties, iedziļinoties un meklējot atziņas zinātnē, ir tas, ka šie cilvēki tā bieži vien zaudē izpratni par dievišķo raksturu un tīru, neviltotu ticību. Pasaulīgā gudrība Dieva Gara iespaidu uz sirdi ir centusies izskaidrot ar zinātniskām metodēm,
bet katrs solis uz šī ceļa ved dziļāk šaubu labirintos. Bībeles reliģija ir dievbijības noslēpums: neviena cilvēka prāts to pilnībā nespēj aptvert un neatgrieztai sirdij tā ir galīgi neizprotama.
