Nododoties kalpošanā Kungam, jaunatne nekļūs ne gļēva, ne atpalikusi. Daudzi ar izglītību saprot vienīgi grāmatu zināšanas, bet gudrības sākums ir "bijība tā Kunga priekšā". Vismazākais bērns, kas mīl un bīstas Dievu, Viņa skatījumā ir lielāks par visapdāvinātāko un
izglītotāko cilvēku, kas nemaz nedomā par savas dvēseles labklājību. Un jaunieši, kas Kungam nodod savu sirdi un dzīvi, līdz ar to savienojas ar visas gudrības un neierobežota spēka Avotu.
Ja tikai jaunieši kā Daniēls vēlētos mācīties no Debesu Skolotāja, tad drīz vien saprastu, ka dievbijība tiešām ir gudrības iesākums, un, stāvot uz tāda droša pamata, tie, līdzīgi Daniēlam, varētu sev par labu izlietot ikkatru priekšrocību, lai [191] paceltos intelektuālo sasniegumu virsotnē. Nododoties Dievam un žēlastībā baudot Viņa aizsardzību un Svētā Gara atspirdzinošo iespaidu, tie iegūtu daudz dziļākas prāta spējas nekā pasaules ļaudis.
Iedziļināties zinātnēs vienīgi to cilvēciskajā izpratnē nozīmē iegūt nevērtīgu izglītību, jo gudrība, kas nāk no Dieva un Jēzus Kristus, ir atklāta Svētajos Rakstos. Kam skaidra sirds, tas Dievu saskatīs katrā Viņa aizgādības darbā un katrā vērtīgā pamudinājumā un pamācībā. Tie atzīs jau pašus pirmos gaismas starus no Dieva troņa, un, tos satverot, viņiem tiks nodrošināta tālākā sadarbības iespēja.
Mūsu mācību iestāžu audzēkņiem atziņu par Dievu vajadzētu vērtēt augstāk par visu citu, bet to var iegūt vienīgi rūpīgi iepazīstoties ar Svētajiem Rakstiem. "Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tā ir Dieva spēks. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. (..) Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēki. (..) Pateicoties Viņam, jūs esat vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par
dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar to Kungu." [192]
