Dievs grib, lai mēs izmantotu katru izdevību pavairot jau esošās zināšanas, nolūkā ieguldīt tās Viņa darbā. Viņš sagaida, lai šajā ziņā mēs pūlētos ar visiem spēkiem, turklāt saglabājot sirdī izpratni par Kunga svētumu un izjūtot nopietnu atbildību.
Daudzi, kas varētu veikt lielu darbu, padara pavisam maz, jo viņi maz uzdrošinās. Tūkstoši iet caur dzīvi, bez kāda cienījama mērķa, nemaz netiecoties realizēt kādu vērtīgu nodomu. Un viens no iemesliem šajā ziņā ir sevis zemais novērtējums. Bet Kristus par mums ir atdevis neizmērojami augstu maksu, lai mēs sevi arī atbilstoši vērtētu.
Neapmierinieties ar zemu standartu! Mēs vēl neesam tādi, kādiem mums vajadzētu būt vai kādus Dievs mūs vēlētos redzēt. Ne jau bezdarbībai vai zemisku un ļaunu nodomu realizēšanai Kungs cilvēkam ir piešķīris prāta spējas, bet gan — lai tās pēc iespējas plašāk attīstītu, attīrītu no visa nevērtīgā un izlietotu par labu Dieva valstībai.
