Lai gan laba audzināšana, savienota ar nodošanos Dievam, ir liela svētība, tomēr nevienam, kam nav bijusi priekšrocība baudīt augstāko izglītību, nekad nevajadzētu domāt, ka tam intelektuāli un garīgi nav iespējams pieaugt. Ja viņi vislabākā veidā izlietos tās zināšanas, kas tiem jau ir, ja tie ik dienas centīsies tās pavairot un, apzinīgi izkopjot kristīgos tikumus, pārvarēs savas rakstura kļūdas, Kungs tiem atvērs pieeju gudrībai, lai arī par viņiem, tāpat kā kādreiz par Israēla bērniem, varētu sacīt: Dievs tiem deva gudrību un izpratni.
[196] Ak, cik ātri gan vēsti par krustā piesisto, nāvi uzvarējušo Glābēju, kurš drīz atkal nāks, varētu pasludināt visai pasaulei ar tādu strādnieku armiju kā mūsu jaunatni, ja vien tā tiktu pareizi apmācīta un nodrošināta! Cik drīzi tad pienāktu gals,
—
gals sāpēm, ciešanām un grēkam! Cik drīzi tad mūsu bērni šīs Zemes bēdu un moku dvesmas skarto īpašumu vietā iemantotu zemi, kur taisnība mājo, un varētu dzīvot mūžīgi tur, kur "neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu", kur "vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus".
