Mūsdienu modernā reliģija ir tā ietekmējusi Kristum ticīgo jauniešu raksturu, ka tie, atrodoties starp saviem biedriem, Viņa vārdu pavisam reti piemin. Tie sarunājas par ļoti dažādiem tematiem, tikai ne par dārgo glābšanas plānu. Uzskatot sevi par īstiem kristiešiem, mums šajā ziņā jāmainās, lai varētu pasludināt "Tā likumus, kas mūs izaicinājis no tumsības savā brīnišķajā gaismā". Ja Kristus ticībā mājos sirdī, jūs vienkārši nevarēsiet klusēt. Ja jūs būsiet atraduši Jēzu, tad vēlēsities kļūt par uzticīgiem misionāriem. Jūs būsiet entuziasma pilni, lai ar Jēzu iepazīstinātu tos, kas Viņu vēl nepazīst, [201] jo Viņš jūsu mutē būs ielicis jaunu dziesmu, slavas dziesmu Visaugstākajam.
Vai jūs, mani jaunie draugi, savu kristīgo dzīvi negribat iesākt kā ļaudis, kuru sirdi sasildījusi Pestītāja mīlestība? Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudz laba var izdarīt, pārliecinoši un sirsnīgi runājot par dvēseles glābšanu ar tiem, kas vēl nepieder Dieva bērnu pulkam. Un, no otras puses, tikai Dieva tiesas dienā būs iespējams uzzināt, kādas izdevības liecināt par Kristu ir palikušas neizmantotas. Šajā pasaulē dzīvojot, jūs nekad pilnībā nesapratīsiet, cik daudz posta jūs citām dvēselēm nodarāt ar nelielu vieglprātīgu rīcību, seklām sarunām un nevērību, kas nepavisam nesaskan ar jūsu svēto ticību.
