Kristus darbs lielā mērā sastāvēja no personīgām sarunām. Viņš visu savu uzmanību veltīja pat vienai dvēselei, kura iegūtās atziņas tālāk aiznesa ļaužu tūkstošiem.
Vissekmīgākie strādnieki parasti ir tie, kas savam Kungam priecīgi kalpo sīkajos dzīves pienākumos. Kopējā sadzīves audumā katrai cilvēciskajai būtnei vajadzētu ieaust savu atrasto pavedienu, tā padarot to pilnīgāku un krāšņāku. (..)
Audziniet jauniešus, lai tie palīdzētu citiem jauniešiem, un, cenšoties tā darīt, ikviens no viņiem iegūs piedzīvojumus, kas to darīs par spējīgu un svētībām bagātu strādnieku plašākā darbalaukā. Visvienkāršākajā veidā var aizsniegt tūkstošiem siržu.
Visizglītotākos ļaudis, kurus pasaulē tur godā un uzskata par apdāvinātākajiem, bieži vien var stiprināt visvienkāršākie vārdi, ko izteikuši cilvēki, kas mīl Dievu un par šo mīlestību runā tikpat dabīgi kā pasaules cilvēki runā par lietām, kas piepilda un nodarbina viņu prātu. Tomēr vārdiem vien, pat labi sagatavotiem un iemācītiem, ir samērā mazs iespaids; bet patiesa un godīga Dieva bērna pūles, kurš dabīgā vienkāršībā kalpo mazās lietās, apstiprinot izteiktos vārdus, daudzām dvēselēm var atvērt sirds durvis, kas ilgi bijušas aizslēgtas. [204]
