Jauniešus vajadzētu pamācīt, ka tiem ar savu dzīvi nav tiesību rīkoties, kā pašiem patīk. Tagad ir laiks parādīt uzticību, jo drīz pienāks norēķinu diena. Dievs nepiedos nevienam, kas būs vieglprātīgi lietojis tam piešķirtās dāvanas, jo pasaules Glābējs par tiem ir dārgi samaksājis, tāpēc viņu dzīve un spējas tagad pieder Viņam; un beidzot tie tiks tiesāti atbilstoši savai uzticībai vai neuzticībai to rīcībā nodotā kapitāla izlietošanā. Tos vajadzētu mācīt, ka, jo vairāk līdzekļu un izdevību tiem dots, jo lielāka ir viņu atbildība par Dieva darbu un vairāk no tiem tiek prasīts. Ja jaunieši apzināsies šo atbildību un tieši viņiem parādīto Radītāja uzticību, tie nekad nemetīsies pasaulīgas izklaides un noziegumu virpulī, kur aiziet bojā tik daudzi mūsdienu paaudzes daudzsološākie vīri. [235]
