Mēs savā sirdī varam sarunāties ar Dievu un iet caur dzīvi kopā ar Jēzu Kristu. Pildot ikdienas pienākumus, mēs, citiem nedzirdot, drīkstam izteikt savas sirds sāpes, bet šie vārdi neizgaist klusumā, neviens no tiem nepazūd. Nekas nespēj apklusināt dvēseles ilgas. Tas pārspēj ielu troksni un mašīnu dārdoņu. Mēs sarunājamies ar Kungu, un mūsu lūgšana tiek uzklausīta.
Lūdziet, tikai lūdziet, un jūs saņemsiet! Lūdziet pazemību, gudrību, drosmi un pieaugšanu ticībā! Katrai sirsnīgai lūgšanai tiks dota atbilde. Tā varbūt nenāks tieši tā, kā jūs gribējāt, vai arī jūsu paredzētajā laikā, tomēr atbildi saņemsiet tad un tādā veidā, kas vislabāk apmierinās jūsu vajadzību. Dievs atbildēs jūsu vientulībā, nogurumā un grūtībās raidītās lūgšanas — ne vienmēr atbilstoši jūsu domām, bet vienmēr jums par labu. [251]
