Ir zināmā mērā apdāvināti jaunieši, kurus viņu apkārtnē ciena un apbrīno, kaut gan to spējas nav svētītas Dievam. Tās nav nostiprinātas žēlastībā un dzīves pārbaudījumos un Kungs tās nevar izlietot par labu cilvēcei vai sava Vārda pagodināšanai. Zem dievbijības
maskas viņu spē-ki tiek lietoti nepareizu mērķu atbalstīšanai, un neatgrieztiem ļaudīm tie noder kā labs piemērs
savas ļaunās rīcības attaisnošanai. Sātans tos kārdina pakavēt laiku biedriem ar tukšām sarunām un asprātīgiem jokiem. Viss, ko viņi uzņemas, nes vieglprātības zīmogu, jo tos pārvalda kār-dinātājs, kas nosaka un veido raksturu, lai tie varētu sekmēt viņa darbu.
Tiem ir spējas, bet tās nav attīstītas; viņiem ir dotības, kas netiek pilnveidotas. Savu apdāvinātību tie ir izlietojuši ļaunprātīgi, to muļķīgi degradējot un novedot arī citus līdz savam zemajam līmenim. Kristus par viņu dvēselēm ir samaksājis ar aizliegšanos, pazemošanos un sevis upurēšanu, ar kaunu un negodu, ko Viņš izcieta. Kungs to darīja, lai viņus atbrīvotu no grēka saitēm un ļaunā varas, kurš tos vēlējās izlietot vienīgi dvēseļu samaitāšanai. Bet viņi tiem piedāvāto Glābēja mīlestību padarīja par neko, tāpēc Jēzus uz tādu rīcību var tikai skumji noskatīties.
Tādi jaunieši gatavojas mūžīgai pazušanai. Kā gan viņi savus tukšos jokus un vieglprātību attaisnos tajā dienā, kad [44] ikviens no visas pasaules Soģa saņems pēc darbiem, ko tas ir darījis? Tie par būvmateriālu būs lietojuši vienīgi koku, sienu un salmus, tāpēc viss viņu dzīves darbs ies bojā. Ak, kas par zaudējumu!
Cik daudz labāks būs to stāvoklis, kas piedalījušies Dieva darbā, meklējot atzinību no Jēzus un katru dienu atzīmējot dienasgrāmatā savas kļūdas, pārkāpumus un maldus, pār kārdināšanām gūtās uzvaras un Kristū mantoto mieru! Tādiem jauniešiem par savu dzīves pārskatu nevajadzēs uztraukties, tiem nebūs ko kaunēties.
