Ir grāmatas ar vitāli svarīgu nozīmi, kuras mūsu jaunie ļaudis neievēro. Tās atstāj novārtā, jo šķiet, ka tās nav tik interesantas kā vieglā lasāmviela.
Mums būtu jāiesaka jaunatnei turēties pie tādas literatūras, kas veicina kristīga rakstura attīstību. Jauniešu atmiņā vajadzētu iekalt vissvarīgākos ticības pamatprincipus. Viņiem ir tikai neliela nojausma par patiesību, bet nav tādas pārliecības, ka garīgās literatūras studijas būtu ieguvums. Jauniešiem vajadzētu lasīt to, kas uz prātu atstāj veselīgu, svētījošu iespaidu, lai tie patieso reliģiju spētu atšķirt no maldiem. Ir daudz labas literatūras, kas tomēr nenes svētību.
Tagad ir mūsu laiks un izdevība darboties jauniešu labā. Stāstiet tiem, cik bīstamā laikā mēs dzīvojam un cik ļoti nepieciešams izšķirties par patiesu dievbijību. Mūsu jaunajiem ļaudīm vajadzīga palīdzība, atbalsts un iedrošinājums, bet pareizā veidā: iespējams, ne tā, kā viņi to vēlētos, bet — lai tas nāktu viņiem par labu. Tiem vairāk par visu ir nepieciešama patiesa reliģija, kas ved pretī svētumam.
Es neceru vairs ilgi dzīvot. Mans darbs drīz būs pabeigts. Stāstiet mūsu jauniešiem, cik ļoti es vēlos, lai mani vārdi [288] viņus pamudinātu uz tādu dzīvesveidu, ko ar prieku varētu atzīt Debesu būtnes un kas visus apkārtējos pamudinātu kļūt vēl cēlākiem.
