Dievs ir precīzi norādījis: desmitā daļa no jūsu īpašumiem pieder Viņam; arī dāvanas un ziedojumi jāienes mantu namā, lai būtu ko lietot Viņa darba vajadzībām un izsūtīt sludinātājus, kas atvērtu Rakstus tiem, kuri vēl atrodas tumsībā.
Vai tiešām kāds grib pakļaut sevi briesmām, paturot Kunga īpašumu un rīkojoties līdzīgi negodīgajam kalpam Kristus līdzībā, kas tam uzticēto mantu apraka zemē? Vai mēs tāpat kā šis vīrs nemēģinām attaisnot savu neuzticību, apsūdzot Kungu ar vārdiem: "Es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te tas ir, ņem savu mantu." Vai tā vietā nebūtu labāk šodien pienest Dievam savus pateicības upurus? [309]
