Velns ir izdomājis dažādas viltības, lai pēdējā lielajā cīņā pret Dieva tautu tā viņu nepazītu. 2. Kor. 11:14 ir sacīts: "Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli." Kamēr dažas pieviltas dvēseles vēl apgalvo, ka sātans vispār neeksistē, viņš tās jau ir sagūstījis un plaši izmanto savā darbā. Viņš daudz labāk par Dieva ļaudīm pazīst varu, kāda tiem būtu pār viņu, ja tie apzinīgi atsauktos uz Kristus spēku.
Pazemīgi izlūdzoties varenā Uzvarētāja palīdzību un pilnībā uz To paļaujoties, pat visvājākie patiesības aizstāvji var sekmīgi cīnīties pret sātanu un viņa pulkiem. Velns ir par gudru, [52] lai ar savām kārdināšanām tuvotos atklāti un pārdroši, jo tad varētu pamosties kristiešu snaudošā enerģija un tie meklētu atbalstu pie sava spēcīgā Glābēja.
Tāpēc viņš ierodas nemanāmi un nomaskējies strādā, izlietodams ārēji dievbijīgos nepaklausības bērnus. Viņš pieliek visus spēkus, lai Dieva ļaudis pastāvīgi traucētu, kārdinātu un novestu maldos.
Tas, kurš uzdrošinājās kārdināt un izsmiet mūsu Kungu, kuram bija vara ņemt Jēzu uz rokām un uznest uz tempļa jumta un pēc tam uz ļoti augsta kalna, šo varu apbrīnojamā kārtā izmantos pašreizējā paaudzē, kas savā gudrībā tālu atpaliek no mūsu Kunga un gandrīz pilnībā ignorē sātana izsmalcināto viltību un spēku.
Viņš dīvainā veidā ietekmēs to cilvēku izjūtas, kuriem ir dabīga tieksme pakļauties ļauniem iespaidiem. Sātans gavilē, ja to pieņem vienīgi kā izdomātu būtni. Ja viņu neuzlūko nopietni un bērnu pasakās attēlo līdzīgi kādam dzīvniekam — tas ir tieši tas, ko viņš vēlas. Ļaudis velnu uzskata par tik neievērojamu, ka ir pilnīgi nesagatavoti tā gudro plānu priekšā, un gandrīz vienmēr iekrīt izliktajās cilpās. Ja cilvēki izprastu viņa smalkās viltības un varu, tad būtu daudz labāk sagatavoti tam pretoties. (..)
