Man tika atklāts, cik uzmanīgiem mums vajadzētu būt ik uz soļa un cik neatlaidīgi pretoties sātana glaimiem un viltīgajiem plāniem. Viņš ir ietērpies gaismas eņģeļa izskatā un tagad piekrāpj un sagūsta tūkstošus. Ienaidniekam ir milzīgas priekšrocības, jo viņš labi pazīst cilvēka dabu. Līdzīgi čūskai, tas nemanāmi pielien, lai grautu Dieva plānus. Kristus veiktos brīnumus un darbus viņš pieraksta cilvēciskām spējām.
Ja sātans pret kristietību cīnītos atklāti un tieši, tas ticīgos bēdās un nāves bailēs novestu pie viņu Glābēja kājām, un spēcīgais un varenais Atbrīvotājs nekaunīgo pretinieku piespiestu bēgt. Bet, pieņēmis gaismas eņģeļa izskatu, velns iespaido prātu novērsties no vienīgā drošā un pareizā ceļa. Frenoloģija un psiholoģija, kā arī hipnoze ir tie kanāli, pa kuriem sātans vistiešākajā veidā tuvojas mūsdienu paaudzei, uzmācoties ar tādu spēku, kas raksturīgs viņa darbam īsi pirms pārbaudes laika beigām. (..)
Jo vairāk mēs tuvojamies laika galam, jo vieglāk cilvēka prāts gatavs pakļauties ļaunā ienaidnieka viltībām. Piekrāptos mirstīgos tas pamudina Kristus brīnumdarbus izskaidrot ar parastiem dabas likumiem. Lai nostiprinātu pats savu varu un prasības, viņš Jēzus Kristus darbu ir centies viltot vienmēr, bet parasti nekad to nedara atklāti. Viņš ir viltīgs un labi zina, ka pie kritušajiem cilvēkiem [58] savu vislabāk panāks, ietērpies gaismas eņģeļa izskatā.
Jēzum tuksnesī sātans parādījās kā skaists jauns vīrietis — vairāk līdzinoties iespaidīgam monarham nekā kritušam eņģelim. Viņš citēja Svētos Rakstus un sacīja: "Stāv rakstīts!" Šo pašu izteiksmes veidu aizstāvoties lietoja arī Kristus. Velns centās sev par labu izmantot Jēzus fizisko nespēku, kad Tas kā cietējs bija uzņēmies mūsu cilvēcisko dabu. (..)
