Dieva roku darba vērtība un Viņa mīlestība pret saviem bērniem atklājas cilvēces atpestīšanai piešķirtajā dāvanā. Ādams krita sātana varas iespaidā, ienesot pasaulē [70] grēku un, līdz ar grēku, arī nāvi. Bet, lai glābtu cilvēkus, Dievs atdeva savu Dēlu. Viņš tā rīkojās tāpēc, lai
varētu attaisnot ikvienu, kas pieņem Kristus upuri, un tomēr pats paliktu taisns. Cilvēks padevās sātanam, bet Jēzus mūsu cilti atkal izpirka. (..)
Jūs nepiederat sev pašiem. Jēzus jūs ir atpircis ar savām asinīm. Neaprociet tāpēc savas spējas šai zemē, bet izlietojiet tās Viņa darbā! Visu, ko vien jūs darāt, dariet kopā ar Kungu! Ja jūs saskatāt, ka kaut kur draud briesmas pazaudēt mīlestību pret Glābēju, tad neejiet tālāk nevienu soli, bet sakiet: "Šeit es esmu, mans Pestītāj, ko Tu gribi, lai es daru?" Viņš jūs laipni pieņems un turpinās mīlēt. Viņš labprāt piedos, jo mūsu Kungs ir žēlsirdīgs un pacietīgs, Viņš nevēlas, lai kāds pazustu. (..)
Mēs līdz ar visu, kas mums ir, piederam Kungam, un tāpēc savas sirds nodošanu Viņam nedrīkstam uzskatīt par upuri. Sirdij jātiek nodotai labprātīgi.
