Ja mēs arvien no jauna pārdomājam priekšrocības, ko varētu iegūt, piekrītot sātana ierosinājumiem, tad vairs nav drošības. Grēks nozīmē kaunu un iznīcību ikvienai dvēselei, kas pret to izturas iecietīgi, jo tas pēc dabas ir apburošs, ar saviem glaimiem darot mūs aklus. Ja riskējam nostāties uz sātana zemes, tad mums vairs nav tiešas aizsardzības pret velna varu. Cik tālu tas atkarīgs no mums, vienmēr vajadzētu slēgt ikvienu ceļu, pa kuru kārdinātājs vēl varētu piekļūt. [71]
