Neviens nekad nav aicināts uz kristīga rakstura pilnību tik grūtos apstākļos, kādi bija mūsu Glābējam. Fakts, ka Viņš trīsdesmit gadus pavadīja Nācaretē, no kurienes daudzi nekad necerēja sagaidīt ko labu, ir pārmetums jaunatnei, kas savu ticības dzīvi padara atkarīgu no ap-stākļiem. Ja apkārtne ir nepatīkama un tiešām samaitāta, daudzi jaunieši ar to cenšas aizbildināt sava rakstura nepilnības, tomēr Jēzus atstātais piemērs atspēko domu, ka Viņa sekotāju nevainojamā kristīgā dzīve būtu atkarīga no labvēlīgas vides, likteņa vai labklājības. Kristus tiem vēlas sacīt, ka jebkuru vispieticīgāko vietu vai stāvokli, ko Dieva aizgādība tiem piešķīrusi, godājamu var padarīt viņu pašu uzticība.
Kristus atstātajam piemēram vajadzēja pierādīt, ka [80] skaidrību, nelokāmību un uzticību pamatlikumiem nenosaka no grūtībām, trūkuma vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem brīva dzīve. Pārbaudījumus un nabadzību, par ko sūdzas tik daudzi jaunieši, Jēzus panesa bez kurnēšanas. Tāda sevis disciplinēšana jauniešiem ir nepieciešama, lai raksturam sniegtu stingrību un darītu tos līdzīgus Kristum, garīgi stiprus stāties pretī kārdināšanām. Ja viņi izsargāsies no to cilvēku iespaida, kas ieved maldos un samaitā morālo stāju, sātans ar saviem viltīgajiem plāniem tos nekad neuzvarēs. Ik dienas lūdzot Dievu, tie saņems gudrību un žēlastību pastāvēt dzīves bargajā īstenībā un visās cīņās, lai izietu kā uzvarētāji. Nedalītu uzticību un dvēseles skaidrību var iegūt vienīgi ar pastāvīgu modrību un lūgšanu. Kristus dzīve bija kā piemērs neizsīkstošai enerģijai, ko nespēja noslāpēt ne pārmetumi, ne izsmiekls, trūkums vai grūtības.
Tieši tā vajadzētu dzīvot jauniešiem šodien. Kad pār tiem nāk dažādas grūtības, tiem būtu jāzina, ka Kungs vienkārši pārbauda viņu uzticību. Cik lielā mērā tie saglabā godīgumu drosmi atņemošos apstākļos, atbilstoši tam pieaug viņu garīgais spēks, nelokāmība un izturība; tie kļūst stipri garā.
