Jums vajadzētu sargāties no sātana apburtās sfēras un neļaut savu prātu novērst no uzticības Dievam. Ar Kristu jūs varat būt laimīgi, un tādiem jums jābūt, radinoties valdīt pār sevi. Pat domām jābūt pakļautām Dieva gribai, un jūtas jānodod ticības pārraudzībā. Iztēle jums nav dota, lai tai ļautu sacelties un iet pašai savu ceļu, nepūloties to ierobežot vai savaldīt. Ja domas ir nepareizas, arī jūtas būs tādas, bet domu un jūtu savienojums veido morālo raksturu. Ja jūs nolemjat, ka jums kā kristiešiem nevajag savaldīt savas domas un jūtas, tad nonākat ļauno eņģeļu iespaidā un ielūdzat tos uzturēties pie jums un jūs vadīt. Ja padodaties saviem ieskatiem un ļaujaties ļaunām aizdomām un kurnēšanai, jūs būsiet starp visnelaimīgākajiem mirstīgajiem, jo jūsu dzīve izrādīsies pilnīga neveiksme. [94]
Nav nekā bezpalīdzīgāka un tajā pašā laikā neuzvaramāka par dvēseli, kas apzinās savu necienīgumu un pilnībā paļaujas uz Pestītāja nopelnu. Dievs drīzāk gan tādai dvēselei sūtīs palīgā visus Debesu eņģeļus, nekā pieļaus, ka tā tiek uzvarēta.
[95]
