Es vēlētos, kaut spētu attēlot kristīgās dzīves skaistumu! Jau no paša iesākuma, atrodoties dabas un Dieva likumu pārraudzībā, kristietis pastāvīgi virzās uz priekšu un uz augšu, ar katru dienu vairāk tuvodamies Debesu mājām, kur to gaida dzīvības vainags un jaunais vārds, "ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū". Viņš nemitīgi, ar katru gadu vairāk pieaug svētumā, laimē un spējā darīt labu.
Dievs jauniešus aicina kāpt pa kāpnēm, kas no Zemes sniedzas līdz Debesīm. Kāpņu augšējā galā ir Dievs, un katru pakāpienu apgaismo Viņa godības gaišie stari. Viņš visu laiku vēro kāpējus, vienmēr būdams gatavs sūtīt palīdzību, kad kādam nogurst rokas vai sāk grīļoties soļi. Jā, jūs varat līksmi apliecināt, ka nevienam, kas neatlaidīgi dodas augšup, netiks liegta ieeja Debesu pilsētā.
Sātans jauniešiem piedāvā daudz kārdinājumu. Viņš spēlē uz dzīvību un nāvi ar to dvēselēm un neatstāj neizlietotu nevienu līdzekli, lai tos ievestu maldos un iznīcinātu. Bet Dievs tos kārdināšanu cīņās nav pametis vienus, tiem ir pieejams visspēcīgākais Palīgs.
Daudz stiprāks par ienaidnieku ir Tas, kas, nācis šajā pasaulē cilvēka dabā, sātanu jau ir uzvarējis, pastāvot ikvienā kārdināšanā, ko jaunieši piedzīvo šodien. Viņš ir jauniešu Vecākais Brālis, kurš par tiem dziļi ieinteresēts, pastāvīgi par visiem modri rūpējas un priecājas, ja [96] tie cenšas dzīvot pēc Viņa prāta. To lūgšanas Viņš savieno ar savas taisnības vīraku un pienes Dievam kā smaržīgu upuri. Viņa spēkā jaunieši var izturēt grūtības kā labi krusta kareivji. Izlietojot Viņa varu, tie var aizsniegt nosprausto mērķi, jo Golgātā pienestais upuris ir viņu uzvaras ķīla.
