Kungs zina, kā glābt no kārdinājumiem dievbijīgos, bet nevis tos, kas tādi nav.
Mācīšana koledžā man ir palīdzējusi uzturēt kontaktus ar studentiem. Un tas nepārtraukti atgādina, cik muļķīga ir vērtēšanas sistēma. Studenti ļoti ātri apgūst, kā spēlēt spēlītes, lai izvairītos no tiem priekšmetiem, kurus viņi it kā ir ieradušies mācīties. Viņi mēģina analizēt pasniedzēju un viņa paņēmienus. Viņi parasti “izbrauc” cauri visam semestrim un tad mēģina iemācīties pēdējā minūtē tikai tik daudz, lai saņemtu apmierinošu atzīmi.
Studenti mēģina pārspēt asprātībā manus mēģinājumus viņiem kaut ko iemācīt, tāpēc es pats esmu sācis censties pārspēt viņus. Šajā procesā esmu izdomājis “līgumu atzīmes”. Katram studentam, kurš uzcītīgi apmeklē manas lekcijas un pilda uzdotos mājasdarbus, es garantēju labu atzīmi — lai cik slikti viņam veiktos pārbaudījumos un testos.
Apbrīnojamais (un uzjautrinošais) ir tas, ka pēc gadiem ilgas mācīšanas un simtiem sastapto studentu neviens no viņiem, kurš regulāri ir apmeklējis lekcijas un iesniedzis mājasdarbus, nav izkritis pārbaudes darbos. Tad, kad viņš ir apmeklējis visas lekcijas un izpildījis mājasdarbus, viņam nav nekādu problēmu veiksmīgi tikt galā ar eksāmeniem.
Bet mans apsolījums joprojām ir spēkā. Tie, kuri katru dienu uzcītīgi strādās, eksāmenā piedzīvos glābšanu.
Dievs ir apsolījis dievbijīgos glābt no kārdinājumiem. Mēs to varam lasīt 2. Pētera 2:9. “Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma.”
Bet kas ir šie “dievbijīgie”? Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši apgalvojumu: ja jūs esat “dievbijīgi”, jums nebūs vajadzīga palīdzība, tiekot galā ar kārdinājumiem? Psalmos 1:6 teikts: “Jo tas Kungs pazīt taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.” Tātad dievbijīgie ir taisnie, bet bezdievīgie — netaisnie. Tie, kuri ir dievbijīgi jeb taisnoti, ir cilvēki, kas nepaļaujas uz sevi vai savu taisnīgumu, bet gan uz Kristus nodrošināto dāvanu. Tie ir ļaudis, kurus Kungs spēj izglābt no kārdinājumiem. Tie, kuri ir bezdievīgi vai netaisni, ir tādi, kuri paļaujas paši uz savu taisnīgumu un spēku. Bet viņiem tā visa nemaz nav. Pat Dievs nespēj glābt no kārdinājumiem tos, kuri uzstāj, ka paļaujas uz sevi.
Vai būtu pareizi teikt, ka Kungs nespēj glābt bezdievīgos no kārdinājuma? Cik bieži jūs esat uzvarēti savos mēģinājumos dzīvot kristīgo dzīvi, jo krīzes situācijā centāties lietot rezerves spēku, kura patiesībā jums nemaz nebija? Tas ir tas pats, kas mēģināt nokārtot eksāmenu, kuram neesat gatavojušies, vai arī izrakstīt čeku, ja jums bankā nav naudas.
Pieļaujot, ka tiek pārrauta mūsu sadraudzība ar Dievu, mūsu aizsardzība tiek atņemta. Ne visi mūsu labie mērķi un nodomi palīdzēs mums pārvarēt ļaunumu. Mums jābūt lūgšanu ļaudīm.
Katru dienu no jauna meklējot Jēzu un tiekot izmainītiem, uzlūkojot Viņu, jūs iemācāties, cik muļķīgi ir paļauties uz savu vājo spēku. Kad jūs pārtraucat mēģinājumus cīnīties ar grēku un sātanu paši saviem spēkiem, Kungs beidzot spēj jūs glābt. Viņam ir visa vara pār Debesīm un Zemi, un, kad jūs paļaujaties uz Viņa spēku, uzvara ir garantēta.
