Jēzus tika kārdināts darīt to, kas ir pareizi, bet paša spēkiem, un arī mēs tiekam kārdināti tieši tāpat.
Vai jūs kādreiz esat kārdināti pārvērst akmeņus par maizi? Esmu cīnījies ar daudziem kārdinājumiem, bet nekad ar šādu. Kāpēc? Jo sātans zina, ka viņš izniekotu savu laiku. Es to nevarētu, pat ja ļoti vēlētos.
Vai pārvērst akmeņus maizē ir kaut kas nepareizs? Vai ir nepareizi just izsalkumu, ja neesat ēduši sešas nedēļas? Vēlāk, savā kalpošanā Tēva vadībā, Jēzus vairoja maizes klaipus un zivis ar pārdabisku spēku un paēdināja cilvēkus, kas bija gavējuši tikai no brokastu laika. Sātans nekārdināja Kristu pārvērst akmeņus par šokolādes kūku vai saldējumu. Viņš kārdināja Dieva Dēlu pārvērst akmeņus par maizi — un tas izklausās prātīgi, ja neesi neko ēdis četrdesmit dienas un naktis.
Visiem kārdinājumiem, kurus sātans izdomāja, lai novērstu Jēzus uzmanību no Viņa misijas, bija viena kopēja iezīme. Katrs no tiem bija formulēts tā, lai panāktu, ka Jēzus pārstāj paļauties uz Sava Tēva spēku un izmanto spējas, ar kurām Viņš bija dzimis.
Jēzum grēki bija riebīgi. Ebrejiem 1:8, 9 teikts, ka Viņš “mīlēja taisnību un ienīda netaisnību”. Tātad sātanam neizdotos Viņu kārdināt veikt ļaunus darbus. Viņa vienīgā iespēja bija mēģināt panākt, lai Viņš darītu to, kas ir pareizi, — tikai Saviem spēkiem.
Kristus dabu mēs tuvāk aplūkosim no 90. līdz 94. tēzei. Bet, lai izprastu tēmu par kārdināšanu, mums nepieciešams zināt vismaz tik daudz: Jēzus netika kārdināts darīt sliktas lietas. Viņu kārdināja darīt labas lietas, bet veikt tās Saviem spēkiem, — un arī mēs tiekam kārdināti tādā pašā veidā.
Atklāsmes 3:14–21 lasāma vēsts Lāodikejas draudzei. Lāodikejai netrūkst darbu, bet gan attiecību ar Jēzu. Lāodikejai ir jānožēlo savi grēki. Viņi ir dzīvojuši savu neaptraipīto dzīvi bez Kristus. Viņi ir aizmirsuši, ka Dievam ārēji redzami jeb formāli darbi neko nenozīmē. Lāodikejas draudzē ir daudz stipru cilvēku, kuri nejūt vajadzību pēc Glābēja.
Bet 21. pantā Lāodikejas draudzei ir dota laba vēsts — apsolījums tam, kurš uzvarēs. Un kā var uzvarēt? Mēs varam uzvarēt tāpat, kā to izdarīja Kristus. Jo Kristus paļāvās uz spēku no augšienes, nevis uz Sevi, un arī mēs to varam.
Sātans mēģinās mūs uzveikt tāpat, kā viņš to mēģināja ar Kristu. Un, kā jau mēs to skaudri apzināmies, viņam bieži vien izdodas novērst mūsu uzmanību no Glābēja. Viņš nenāk pie mums un nejautā, vai mēs vēlētos izdarīt kādu briesmīgu grēku. Viņš vienkārši mēģina piepildīt mūsu dienas, stundas un minūtes ar ļoti daudzām lietām, kas pašas par sevi ir labas, bet novērš mūsu uzmanību no Jēzus Kristus. Viņš pat neuztraucas, ja esam aizņemti draudzes darbā: svarīgi ir tikai tas, lai mums nebūtu laika Jēzum. Tā ir galvenā doma. Viņš neuztraucas par “labajām” lietām, kuras mēs darām, kamēr vien tās veicam saviem spēkiem.
Bet mēs esam brīdināti par šīm briesmām. Jēzus ne tikai nāca mirt par mums; Viņš nāca, lai parādītu, kā mums dzīvot. Viņš nāca, lai parādītu, kā pārvarēt to, ka ienaidnieks kārdina mūs attālināties no attiecībām ar Dievu un paļauties uz sevi. Kad mēs izpratīsim jautājumus, kas ietverti grēka un kārdinājumu problēmā, mēs zināsim arī, kur slēpjas mūsu spēks. Atteikdamies pārtraukt paļaušanos uz Kristu, pat “labu” iemeslu dēļ, mēs būsim uzvarētāji Dieva spēkā.
