Dziļākiem pētījumiem - 17. daļa
- Kas ir vissvarīgākā lieta saistībā ar grēku?
(Romiešiem 14:23)
Piezīme. Ja vissvarīgākā lieta saistībā ar grēku ir rīkoties pareizi vai nepareizi bez ticības attiecībām ar Dievu, tad vissvarīgākā lieta saistībā ar kārdinājumiem ir dzīvot atšķirtībā no Kristus.
- Kādi rezultāti gaidāmi, ja grēkojam jeb dzīvojam atšķirtībā no Kristus? (1. Jāņa 3:4)
Piezīme. Jebkurš, kas padodas kārdinājumam dzīvot atšķirtībā no Dieva, padosies arī kārdinājumam darīt nepareizas lietas.
- Vai Dievs kādu kārdina? (Jēkaba 1:13)
- Kādi ir kārdinājumu avoti?
- 1. Jāņa 2:16, 17
- Jēkaba 1:14, 15; 1. Pētera 2:11
- 1. Tesaloniķiešiem 3:5; Mateja 4:1
- Vai kārdinājums ir grēks? (Mateja 4:1)
Piezīme. Jēzus nekad negrēkoja. Tātad kārdinājums nav grēks.
- Kad kārdinājums kļūst par grēku? (Mateja 5:21, 22, 28)
Kārdinājumi kļūst par grēku tad, kad savā prātā mēs tiem padodamies. Mateja 5:21, 22, 28; sk. 81. tēzi.
- Ko Bībele saka par padošanos grēkam? (Salamana pamācības 1:10)
- Vai ir nepareizi plānot kaut ko ļaunu? (Salamana pamācības 14:22; sk. arī Ebrejiem 4:12)
- Vai Jēzus tika kārdināts rīkoties pareizi vai nepareizi? (Mateja 4:2, 3)
Piezīme. Nav nepareizi būt izsalkušam, ja neesat ēdis sešas nedēļas. Jēzus grēkotu, ja Viņš neuzticētos Sava Tēva rūpēm, bet būtu darījis ko pareizu pats saviem spēkiem. Jēzus tika kārdināts darīt ko pareizu, bet pats Savā spēkā. Mēs arī tāpat varam tikt kārdināti. Katru dienu mēs esam kārdināt dzīvot “labu” dzīvi paši saviem spēkiem, atšķirtībā no Kristus.
- Vai Jēzus juta kārdinājumu dzīvot pats Savā spēkā? (Ebrejiem 2:18)
- Vai tas ir normāli, ka tiekam kārdināti?
(1. Korintiešiem 10:13)
- Vai kārdinājums var būt arī svētība? (Jēkaba 1:12)
- Vai kārdinājumu brīdī ir iespējams priecāties?
(Jēkaba 1:2, 3)
- Kas atbrīvo no kārdinājumiem? (2. Pētera 2:9; sk. arī Titam 2:11, 12)
Kungs zina, kā glābt no kārdinājumiem dievbijīgos, bet nevis tos, kas tādi nav. 2. Pētera 2:9; sk. 83. tēzi.
- Kas ir taisnie? (Psalmi 1:6)
Piezīme. Teksts taisnos pielīdzina dievbijīgajiem, bet netaisnos — bezdievjiem. Tāpēc Kungs zina, kā izglābt taisnos no kārdinājumiem. Bezdievīgie paļaujas paši uz savu taisnību un savu spēku, kaut gan viņiem tā visa nav. Pat Dievs nav spējīgs atbrīvot tos, kas paļaujas paši uz sevi.
- Vai Svētais Gars var palīdzēt mums atbrīvoties no kārdinājumiem? (Galatiešiem 5:16; sk. arī Romiešiem 8:1–4)
- Vai Bībele ir palīdzības avots, lai mēs varētu atbrīvoties no kārdinājumiem? (2. Pētera 1:4; sk. arī Mateja 4:4, 7, 11)
- Kāds ir viens no kārdinātiem ļaudīm dotajiem apsolījumiem? (1. Korintiešiem 10:13; sk. arī Jesajas 59:19)
- Vai uzvara notiek kārdinājumu brīdī vai pirms tam? (Ebrejiem 4:16)
- Vai tas nozīmē, ka kārdinājums ir uzvarēts, pirms tas ir sācies? (Mateja 26:41; Lūkas 22:46)
Ja jums bankā nav naudas, jūs nevarat izrakstīt čeku.
Kārdinājumi netiek pārvarēti kārdinājumu laikā, bet vienmēr pirms tam. Ebrejiem 4:16; sk. 84. tēzi.
- Kādi ir kārdinājuma un grēka soļi?
- 1. Korintiešiem 10:31
- Mateja 4:1–11
- Mateja 5:27, 28
- Salamana pamācības 14:22
- 1. Jāņa 3:8
Maldīgi uzskati, kurus šī patiesība atspēko
- Par grēku var runāt tikai tad, ja jūs darāt nepareizas lietas.
- Kārdinājums ir grēks.
Tēzes, kuras šo patiesību apstiprina
- Patiesais jautājums kārdinājumu brīdī ir tas, vai mēs vēlamies dzīvot šķirti no Kristus.
- Kārdinājumi kļūst par grēku tad, kad savā prātā mēs tiem padodamies.
- Jēzus tika kārdināts darīt to, kas ir pareizi, bet paša spēkiem, un arī mēs tiekam kārdināti tieši tāpat.
- Kungs zina, kā glābt no kārdinājumiem dievbijīgos, bet nevis tos, kas tādi nav.
- Kārdinājumi netiek pārvarēti kārdinājumu laikā, bet vienmēr pirms tam.