Dziļākiem pētījumiem - 16. daļa
- Ko Bībele saka par kristīgo liecināšanu? (Jesajas 43:10; Mateja 24:14; Jāņa 15:27; Apustuļu darbi 1:8; 5:32)
- Vai Jēzus Saviem sekotājiem ir devis pavēli liecināt? (Mateja 4:19; Marka 16:15; Lūkas 10:2; sk. arī 1.–20. pantu; 2. Korintiešiem 5:18–20)
Patiess kristietis i r liecinieks.
- Kāpēc Dievs uzskata, ka kristīgā liecināšana ir nepieciešama? (Mateja 11:29; Marka 8:35)
- Kādu kalpošanas piemēru sniedza Jēzus?
(Mateja 20:27, 28)
- Kas mūs mudina liecināt? (2. Korintiešiem 4:13; 5:14)
- Kā reaģēja paralizētais cilvēks pēc tam, kad tika dziedināts? (Apustuļu darbi 3:8)
- Kā Jēzus lika liecināt dziedinātajam nešķīstā gara apsēstajam? (Marka 5:19)
- Ko Bībele saka par to, ja cenšamies citiem uzspiest savus uzskatus? (2. Timotejam 2:24, 25; Marka 4:33)
- Kādam jābūt kristīgās vēsts saturam?
- Mateja 10:7; Lūkas 9:60; Apustuļu darbi 8:12
- Marka 1:4; Mateja 6:12
- Lūkas 4:18
- Apustuļu darbi 5:42
- Apustuļu darbi 14:15
- Romiešiem 10:8
- 1. Korintiešiem 1:18
- 1. Korintiešiem 1:23
- 2. Korintiešiem 4:5
- Lūkas 24:47
- Apustuļu darbi 4:2; 17:18; 1. Korintiešiem 15:12
- Apustuļu darbi 13:38
- Efeziešiem 2:17
- 2. Pētera 2:5
- Marka 1:14; Lūkas 9:6; 1. Korintiešiem 15:1–4
- 1. Jāņa 1:3
- 1. Jāņa 1:5; Jāņa 1:9
- Kā Jēzus saviem mācekļiem lika sagatavoties kalpošanai? (Lūkas 24:49)
- Vai mācekļi bezdarbībā gaidīja? (Lūkas 24:53)
- Ar ko lieciniekiem jārēķinās? (Lūkas 10:3; Romiešiem 1:16; Jēkaba 5:20; Psalmi 126:5, 6)
- Ko Dievs saka par tiem, kas liecina? (Daniēla 12:3; Jesajas 52:7; Mateja 10:32)
- Vai visiem kristiešiem ir vienādas spējas liecināt? (Romiešiem 12:4–6; Efeziešiem 4:11, 12; 1. Korintiešiem 12; 1. Pētera 4:11)
Atšķirība starp draudzes ierindas locekli un
profesionāli sagatavotu liecinieku
|
Draudzes ierindas loceklis
Jauns kristietis
|
Profesionāli sagatavots liecinieks
Nobriedis kristietis
|
|
Kalpošana atsevišķiem cilvēkiem
|
Publiska kalpošana
|
|
Auditorija ir viens cilvēks vai neliela grupa
|
Lielas auditorijas
|
|
Kalpošana draugu vidū
|
Kalpošana iepriekš nepazīstamiem ļaudīm
|
|
Personiska liecība par to, ko Jēzus viņa labā ir darījis
|
Tiek mācītas doktrīnas un teoloģija, kā arī sniegta personiska liecība
|
|
Cilvēki tiek vesti pie Kristus un mudināti atgriezties
|
Ļaudis tiek ne tikai atgriezti, bet arī sagatavoti, lai kļūtu par draudzes locekļiem
|
|
Parasti darbs tiek veikts brīvajā laikā un cilvēks pats sedz savus izdevumus
|
Bieži pilnas slodzes darbs; finansējums nodrošināts Evaņģēlija kalpošanai paredzētajā kārtībā
|
Tie, kas kalpo citiem, ir laimīgi. Tie, kas kalpo sev, ir izmisuma mākti. Marka 8:35; sk. 77. tēzi.
- Jēzus un liecināšana.
- Jāņa 1:46
- Jāņa 3:11
- Mateja 13:3–9, 18–23
- Marka 6:37
- Lūkas 11:5–8
- Lūkas 12:42, 43
- Lūkas 14:23
- Lūkas 15. nod.
- Mateja 20:1–16
- Marka 11:12–14, 20, 21
- Jāņa 12:20–22
- Mateja 25:1–13
- Mateja 25:14–30
- Lūkas 21:13–15
- Jāņa 21:6
Maldīgi uzskati, kurus šī patiesība atspēko
- Kristieši var izvēlēties, vai viņi vēlas liecināt. Tas nav obligāti nepieciešams.
- Ir paredzēts, ka liecina tikai profesionāli sagatavoti liecinieki.
- Mūsu liecināšana nosaka cita cilvēka likteni (sk. Jāņa 1:9).
Tēzes, kuras šo patiesību apstiprina
- Liecināšana galvenokārt ir nepieciešama mums pašiem.
- Patiesam kristietim vēlme liecināt ir dabiska (lai gan metodes var atšķirties).
- Laimīgākais cilvēks pasaulē ir tas, kurš galvenokārt kalpo citiem. Visnelaimīgākais ir tas, kurš galvenokārt kalpo sev.
- Kristīgā kalpošana garīgajā dzīvē ir atbilstīga kalpošanai fiziskajā dzīvē.
- Mēs nevaram dot citiem to, kā mums pašiem nav.
