Patiesais jautājums kārdinājumu brīdī ir tas, vai mēs vēlamies dzīvot šķirti no Kristus.
Vai jūs kādreiz esat kārdināti? Vai kādreiz esat cīnījies ar kārdinājumiem? Es varētu minēt vēl vienu jautājumu: vai jūs esat cilvēks? Kārdinājumi ir šīs zemes dzīves realitāte. Un daudzi no mums pēc savas pieredzes ir atklājuši, ka ir sātans: ilgi, pirms mēs ar minēto pašu pieredzi atklājām, ka ir arī Dievs.
Būdams pusaudzis, es domāju, ka manām problēmām ar kārdinājumiem vajadzētu beigties līdz laikam, kad būšu apmēram 20 gadu vecs. Bet, kad man bija 20 gadu, es nolēmu, ka tas tomēr aizņems vēl pāris gadu. Es nolēmu, ka tad, kad man būs 30, es vairs netikšu kārdināts. Bet katra jauna desmitgade nesa līdzi savas problēmas. Es nevēlētos atzīt, par kādu vecumu domāju tagad. Nepatīkamā patiesība ir tāda, ka mēs dzīvojam kārdinājumu pilnā pasaulē, kurā sātans ir dzīvs un kurā viņš nekad nevienam neliek mieru. Viņa uzstājība ir līdzvērtīga tikai viņa ļaunprātībai, un, kad viņš panāk, ka kāds grēko, viņš ir gatavs turpināt, lai liktu šim cilvēkam arī ciest. Kārdinājumi nav patīkama pieredze. Ebrejiem 2:18 par Kristu teikti šādi vārdi: “Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.”
Bet, kad kārdinājumu rezultāts ir neizdošanās, sakāve un grēks, ciešanas ir vēl ļaunākas. Ja vien mēs varētu atklāt, kā tikt galā ar kārdinājumiem, mēs varētu atbildēt uz samilzušu jautājumu, kuru cilvēki joprojām uzdod. Bieži vien metodes, kas tiek piedāvātas cīņai ar kārdinājumiem, ir atkarīgas no tā, cik daudz gribas cilvēkam ir vai nav, jo tas, kas der stipram, neder vājam.
Sākot pārdomāt šo tēmu, atkal atcerēsimies, ka grēks nav pamatots uz uzvedību. Mēs jau esam noskaidrojuši, ka grēks (vienskaitlī) nozīmē dzīvi atšķirtībā no Kristus un ka grēki (daudzskaitlī) ir šīs atšķirtības rezultāts.
Tādā pašā veidā mēs varam nospraust robežu starp kārdinājumu (vienskaitlī), kas ir mudinājums nedzīvot katru dienu attiecībās ar Kristu, un kārdinājumiem (daudzskaitlī), kas nozīmē nepareizu rīcību, nepareizu uzvedību.
Ja es cīnos ar kārdinājumiem (daudzskaitlī), kas tādā gadījumā ir mana patiesā problēma? Man nav pastāvīgas uzticības Dievam. Tas ir iemesls, kāpēc sātans dara visu iespējamo, lai šķirtu mūs no pastāvīgām attiecībām ar Kristu, jo tieši šajās attiecībās veidojas mūsu uzticēšanās Dievam. Ja sātans var panākt, ka mēs izvēlamies vadīt dzīvi neatkarīgi no Jēzus, kārdinājumi (daudzskaitlī) vainagosies panākumiem.
Dvēselei, kas mīl Dievu, patīk smelties spēku no Viņa, uzturot pastāvīgu sadraudzību. Tās ieradums kļūst sarunāties ar Dievu, ļaunā spēks tiek salauzts, jo sātans nevar mājot tuvu dvēselei, kas smeļas spēku no Dieva.
Uzsvērsim vēlreiz: patiesais jautājums saistībā ar kārdinājumiem ir dzīvot šķirti no Kristus. Ja jūs padodaties kārdinājumam sākt katru dienu, nepavadot laiku lūgšanās un Dieva Vārda pētīšanā, ja jūs vadāt savu dzīvi tālu prom no Kristus, tad jūs šo cīņu jau esat zaudējuši. Kārdinājumus var pārvarēt vienīgi attiecībās ar Kristu. Un, kad runāsim par to, kā tikt galā ar kārdinājumiem (daudzskaitlī), vispirms vienmēr ir jāsaprot, kā tikt galā ar kārdinājumu (vienskaitlī) — kārdinājumu dzīvot šķirti no Dieva.
Bet kristietis, kurš katru dienu atdod sevi Kristum un pavada laiku mācoties, kā labāk pazīt savu Kungu un vairāk Viņam uzticēties, var atskārst, ka viņu ne tikai var kārdināt, bet ka viņš arī var padoties kārdinājumam. Ja tas attiecas arī uz jums, tad varbūt kļūs vieglāk, ja izpētīsit kārdinājumu mehānismus.
