Kārdinājumi kļūst par grēku tad, kad savā prātā mēs tiem padodamies.
Pieņemsim, ka, šorīt pamozdamies, jūs izvēlaties pavadīt saturīgu stundu lūgšanās un pārdomās par Kristus dzīvi. Jūs aicināt Glābēju vadīt jūsu dzīvi un pieņemat Viņa nožēlas un piedošanas dāvanas jaunajā dienā. Jūs noliekat savus plānus pie Viņa kājām, aicinot Viņu vadīt jūsu ceļus. Un tad jūs dodaties savos darbos.
Bet, pirms pienāk vakars, jūs saprotat, ka esat grēkojis. Jūs esat padevies vienam no sātana kārdinājumiem, un, skatoties atpakaļ uz to, kas notika, jūs jautājat: “Kāpēc? Kā? Kurā brīdī es rīkojos nepareizi?”
Uz brīdi pārdomājiet kārdinājumu “uzbūvi”.
Kamēr jūs skatāties uz Kristu, grēkam pār jums nav nekādas varas. To mēs jau esam sapratuši. Kad jūs sākāt savu dienu ar Dievu, jūs uzticējāt sevi Viņa vadībai. Kamēr jūs turpināt paļauties uz Viņu, sātanam nav nekādas varas likt jums grēkot. Starp citu, kad jūs paļaujaties uz Kristu, grēki jums šķitīs riebīgi. Tāpēc sātans saprot, ka nav vērts tērēt savu laiku, cenšoties jūs kārdināt darīt ļaunas lietas. Vispirms viņam kaut kā jānovērš jūsu uzmanība no Jēzus un paļāvības uz Viņu. Pakļaušanās kārdinājumiem sākas, ļaujot prātam sākt svārstīties, būt nepastāvīgam savā uzticībā Dievam.
Mēs jau esam pamanījuši sātana taktiku, kā viņš novērš jūsu uzmanību no Jēzus. Viņš jums liek iegrimt baudās, rūpēs, sarežģījumos un bēdās, citu kļūdās, savās kļūdās, nepilnībās vai satraukumā par savu glābšanu. Novēršoties no Kristus un sākot paļauties uz sevi, jūsu aizsardzība ir atņemta, un tad sātans var ierasties ar saviem kārdinājumiem darīt sliktas lietas, kuras jums šķitīs pievilcīgas.
Šī uzmanības novēršana no Kristus un pievēršana sev, izmaiņa no paļaušanās uz Dievu, uzticoties tikai sev, bieži vien notiek nemanāmi. Jūsu pirmā doma, ka kaut kas ir mainījies, var uzplaiksnīt, kad jūs sastopaties ar ienaidnieka kārdinājumu, bet tas jums šķiet pievilcīgs.
Kārdinājumiem parasti ir pieci soļi: kārdinājums, apdomāšana, piekrišana, plāns un darbība. Paraudzīsimies uz katru no šiem soļiem atsevišķi.
Kārdinājums. Sātans izsaka savu priekšlikumu grēkot. Viņš nevar mums pavēlēt; viņš var vienīgi aicināt. Tas nav grēks — tikt kārdinātam. Arī Jēzus tika kārdināts.
Apdomāšana. Dievs neignorē mūsu prātu. Mēs nevaram iegūt uzvaru bez sava intelekta. Pat Kristus apsvēra kārdinājumu, ko sātans viņam piedāvāja, turklāt pietiekami ilgi, lai redzētu, par ko īsti ir runa. Apdomāt to, kas tiek likts uz spēles, un atpazīt kārdinājumu nav grēks.
Ja kārdinājuma laikā jūs paļaujaties uz Jēzu, jūs pie tā arī apstāsities. Kunga Gars pret ienaidnieku pacels karogu un jūs gūsit uzvaru. Bet, ja jūs esat novērsuši savu uzmanību no Jēzus un pievērsuši to sev, paļaujoties uz savu spēku, jums nebūs citas izvēles kā vien spert nākamo soli, kur kārdinājums pārtop par grēku. Tas ir brīdis, kad jūs piekrītat.
Piekrišana. Kas ir piekrišana? Tā ir atbilde, kurā teikts: “Klau! Tas izklausās jauki!” Tam nav noteikti jāskan: “Jā, es to darīšu.” Jo grēki sākas pirms darbības. Mateja evaņģēlija 5. nodaļā Jēzus teica: ja jūs esat dusmīgi, jūs esat atzīti par vainīgiem slepkavībā; ja jūs iekārojat, jūs esat atzīti par vainīgiem laulības pārkāpšanā. Nav noteikti jāiet tālāk par trešo soli, lai jūs būtu grēkojuši pret Dievu. Grēcīgu vēlmju uzvara rāda, ka dvēsele ir apmaldījusies.
Plāns. Atkarībā no kārdinājuma šis solis var būt vai nu īss, vai arī ļoti sarežģīts. Dažreiz pat stipras gribas cilvēks, kurš tikai ar stingru apņemšanos var neizdarīt piekto soli, joprojām pavadīs laiku pie šī jautājuma, jo plānot taču ir jautri! Vājie plānos un tad šos plānus īstenos.
Darbība. Beidzot plāns tiek īstenots darbībā: vismaz tā rīkojas vājie. Bet ievērojiet, ka ne jau šis solis izšķir to, vai esat grēkojuši. Grēks sākās ar trešo soli, kad tika dota piekrišana.
Labās ziņas ir tādas, ka jebkurā no šīm pakāpēm jūs varat atskārst bīstamību un atgriezties pie Kristus pēc nožēlas un piedošanas. Viņš vienmēr ir gatavs mūs pieņemt neatkarīgi no tā, kad mēs pie Viņa nākam. Kamēr mēs turpinām meklēt attiecības un sadraudzību ar Viņu katru dienu, Viņš mums palīdzēs nobriest tā, ka mēs paļausimies uz Viņu visu laiku, nevis tikai daļēji. Kad šis brīdis pienāks, ienaidnieks veltīgi centīsies mūs kārdināt.
