Mīļā māsa T! Man rādīja, ka tavā kristīgajā dzīvē ir pielaista kļūda. Tu esi bijusi noskaņota pārāk kaujinieciski. Kaut arī tev ir tiesības pašai domāt un rīkoties, tomēr tu esi gājusi par tālu. Tu esi bijusi vairāk patstāvīga nekā pazemīga. Tava rīcība ir citus vairāk satriekusi, nekā nomierinājusi. Tev vajadzēja būt stingrai, lai aizstāvētu patiesību; tomēr tu bieži esi kļūdījusies, nevadīdamās no klusā un mierīgā gara, kuru Dievs vērtē ļoti augstu. Savā ģimenē tu sastapies ar pretestību un ar pret patiesību parādītu nepatiku, tomēr ar šīm grūtībām tu necīnījies vislabākā veidā. Tu runāji par daudz un biji pārāk pašpārliecināta. Savām pūlēm ģimenes labā, sevišķi vīra labā, tu esi pievienojusi pārāk maz mīlestības un maiguma. Tev draud briesmas noiet galējībās, jautājumus pārspīlēt, un citus nevis dziedināt, bet ievainot. Kad vien vari, atsakies no sava sprieduma, ja ar to nav jāupurē patiesības pamatlikumi; tāda rīcība priekš tevis būs vislabākā pat tad, ja, pēc tavām domām, taisnība ir tev. Tev ir atbildība, tu esi atsevišķa persona, ko nedrīkst sakausēt ar vīru. Tomēr ir saites, kas jūs savstarpēji var vienot, un ja tu daudzās vietās vairāk pakļautos, tad būtu bijis labāk kā priekš tava vīra, tā bērniem, un arī priekš tevis pašas. Tu esi pārāk prasoša. Tu necenties mantot tos, kuri domā savādāk. (437) Tu ātri aptver, kur tev ir priekšrocības, un ļoti centies tās izmantot. Ja tev būtu vairāk ar saudzīgu mīlestību savienotas pacietības un ja tu Kristus dēļ neievērotu daudzas lietas, neuzņemdama tās savā sirdī un neļaudama tām sevi sarūgtināt, tad tavs iespaids būtu bijis labāks, glābjošāks. Tev vajadzīga mīlestība, saudzīga līdzjūtība un patiesa labvēlība.
Tu redzi patiesību, un tu nolem, ka arī citiem to vajadzētu īstenot savā dzīvē; un, ja viņi neaizsniedz tavu, tiem sprausto mērķi, tad tu gribi no tiem atrauties. Tu nevari viņiem piebiedroties un mīlestība uz tiem mirst tavā sirdī, kaut gan patiesībā viņi ir tikpat tuvu taisnībai kā tu. Tu pati radi sev ienaidniekus, kur varēja iegūt draugus. Savā raksturā tu esi dedzīga un droša un, saprotot kādu patiesības punktu, tu attiecīgos jautājumus pārspīlē. Tā tu ļaudis atgrūd un nevis tos manto un tuvini savai sirdij. Cilvēkos, ar kuriem tu saejies, tu ievēro apšaubāmas rakstura īpašības, un tad tu kavējies pie viņos esošajām šķietamajām pretrunām un nepareizībām, pilnīgi neievērojot to, kas ir labs, iezīmes, kas stāsta par viņu izglābšanos. Man norādīja uz šo Rakstu vietu: “Un vēl, brāļi, visu , kas patiesīgs, visu, kas godīgs, visu, kam laba slava, ja ir kāds labs tikums un ja ko var teikt, — to lieciet vērā.”(Filip.4:8) Te, mīļā māsa, tu vari nodoties pārdomām un gūt labumu. Kavējoties pie labajām īpašībām, kādas ir cilvēkos, ar kuriem tu saejies, pēc iespējas mazāk vēro viņu kļūdas un neveiksmes. Tu esi pārāk noskaņota cīnīties un izraisīt sajukumu un strīdu. Tev jāmaina sava dzīve un raksturs, lai tu reiz tiktu pieskaitīta ļaudīm, kuri dzirdēs vārdus: “Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni.”(Mat.5:9) Lai no tavām lūpām neatskan nekādi citi, kā tikai mīļi vārdi attiecībā uz tavas ģimenes vai draudzes locekļiem.
(438) tev jāatver tava sirds mīlestībai — tai mīlestībai, kura mīt Jēzus krūtīs. Ja tavs Pestītājs pret tevi izturētos tā, kā tu izturies pret tiem, ar kuru domām tu nevari saskaņoties, tad tu noteikti justos nelaimīga. Tavs stāvoklis būtu gandrīz bezcerīgs. Bet es pateicos Dievam, ka mums ir žēlsirdīgs Augstais Priesteris, kuru aizkustina mūsu necienības sajūta. Tu tiki pārbaudīta ar citiem cilvēkiem, un pret tiem izturējies tā, kā Debesis nevar atzīt par labu. Tev darāms darbs — tev jāuzņem savā sirdī Dieva žēlastības izdaiļojošais (spēks) iespaids; tiecies pēc lēnprātības, tiecies pēc taisnības. Tu esi dedzīga par patiesību. Tu to mīli un gribi kaut ko darīt tās labā. Tas viss ir labi, tikai uzmanies, lai aiz priekšrakstiem, ko tu sniedz citiem, stāvētu tavs piemērs. Meklē mieru. Tu to vari darīt neupurējot nevienu patiesības pamatlikumu. Tu ar spēku esi izcīnījusi sev ceļu, un tagad tev vajag savu iespaidu mīkstināt, darīt patīkamāku, maigāku un mierinošāku, lai tas vairs neizsauktu pretestību. Tu esi stipri paļāvusies uz sevi, sevi cienījusi un augstu vērtējusi. tagad tev jāpaaugstina Jēzus, jāatdarina Viņa nevainojamā dzīve, kuram visur sekoja miers.
Tu, mana māsa, būsi dieva ļaudīm par pārbaudījumu, ja nevēlēsies mācīties, nevēlēsies pieņemt padomu. Tev nevajadzētu palikt pie domām, ka tu jau visu zini. Tev vēl daudz jāmācas, lai tu varētu būt pilnīga Dieva priekšā. Visjaunākā un labākā mācība, kādu tu varētu mācīties, būs pazemības mācība. “Mācieties no Manis,” saka pazemīgais Nācarietis, “jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm.” Šī lēnprātības, iecietības, pacietības un mīlestības mācība tev vēl jāapgūst un jāievieš savā dzīvē. Tu vari būt par svētību. Tu vari palīdzēt tādiem, (439) kam vajadzīga palīdzība. Bet savs mērkoks tev jānoliek, jo tas nav derīgs. Tas, Kurš ir nemaldīgs savā spriedumā, Kurš izprot kritušā, samaitātā cilvēka vājumu, pats ir mūsu Paraugs. Viņš sver svētnīcas svaros, un mēs visi atzīsim, ka Viņa mērs ir taisnīgs.
Tu neizturies pareizi pret savu vīru. Tev jākļūst maigākai un jāizturas pret viņu ar lielāku cieņu. Tu esi pārāk prasoša. Tu pārspīlē lietas un kaitē pati sev un patiesībai. Tu patiesību padari nepatīkamu un liec cilvēkiem no tās baidīties. Lai mīlestība mīkstina tavus vārdus un iespaido visu tavu rīcību, tad tu ieraudzīsi, ka ļaudis, ar kuriem tu saejies, ir mainījušies. Strīdu, nesaskaņu un neuzticības vietā nāks miers, vienprātība un saskaņa. Ļauj parādīties mīlestībai un maigumam, sevišķi savā ģimenē, un tu saņemsi svētības.
