Mīļā māsa B.! Atklāsmē, ko saņēmu 12. jūnijā, man rādīja tavu lietu. Tavs stāvoklis ir bēdīgs. Tomēr galvenais iemesls nav slimība, kaut arī tu neesi vesela. Vairāk tu ciet savu iedomu dēļ, ka nespēj strādāt. Pirms vairākiem gadiem es redzēju, ka tu ļāvi savām domām par daudz kavēties pie zēniem. (324) Viņi bieži bija tavu sarunu temats, un tavas domas traucās pa gultni, kas neko nedeva tavai garīgajai attīstībai. Tu atļāvi domām plūst tādā virzienā, kas noveda pie sliktiem rezultātiem.
Tu esi darījusi pāri savai miesai un kļuvusi gandrīz nespējīga saprātīgi domāt. Tu tik ilgi esi nodevusies sentimentālām domām un izjūtām, līdz tava dvēsele un miesa ir gandrīz aizgājušas bojā. Tava nevēlēšanās fiziski strādāt slikti atsaucas uz tavu organismu. Lietderīgs darbs, mājā un ārpus tās, ātrāk nekā jebkurš cits līdzeklis pārvarētu šo slimīgo sentimentālo noskaņojumu.
Tu esi saņēmusi pārāk daudz nevajadzīgas līdzjūtības. Ir pieļauta ļoti liela kļūda, atbrīvojot tevi no visiem pienākumiem. Gandrīz visu laiku tagad tu domā tikai par sevi. Tu jūties neapmierināta un tavas domas kavējas pie bēdīgām lietām; tu sev iestāsti, ka tavs stāvoklis ir ļoti slikts un esi iedomājusies, ka nekad nejutīsies labi, ja neapprecēsies. Pašreizējā dvēseles noskaņojumā tu neesi derīga laulības dzīvei. Nav neviena, kas tevi gribētu tādu, kāda tu tagad esi, nespēcīga un nederīga. Ja kāds iedomāsies, ka tevi mīl, tad tas būs neprātīgs cilvēks; jo neviens saprātīgs vīrietis pat ne uz brīdi nepieļaus domu, ka var iemīlēt tik nederīgu sievieti.
Šis bēdīgais, drūmais garastāvoklis, kas liek tev raudāt un domāt, ka dzīve nav vēlama, ir veidojusies, ļaujot domām plūst nepareizā gultnē, kavējoties pie aizliegtām domām, nododoties ieradumiem, kas pastāvīgi un nenovēršami grāva tavu organismu, sagatavojot tevi priekšlaicīgam sabrukumam. Tev būtu bijis daudz labāk, ja tu nekad nebūtu devusies uz N. Dzīve tur ir nākusi tev par ļaunu. Tu domāji par savu nespēku un trūkumiem un uzturējies sabiedrībā, kuras ietekme bija samaitājoša.
C bija samaitāta un ļauna sieviete. Biedrošanās ar viņu vēl vairāk palielināja nelaimi, kas jau tā tevi nomāca. “Ļaunas biedrības samaitā labus tikumus”(1.Kor.15:33). (325) Patlaban tavs stāvoklis nav tāds, ka Dievs varētu tevi pieņemt; un tomēr tu pieļauj domu, ka nevēlies dzīvot. Bet, ja tava izteiktā vēlēšanās piepildītos un dzīve pārtrūktu, tad tiešām tavs stāvoklis būtu bezcerīgs. Tu neesi sagatavojusies ne šai pasaulei, ne arī nākamajai.
Tu iedomājies, ka nevari ne staigāt, ne braukt, pat ne kaut ko darīt, un tu iegrimsti aukstā, nedzīvā vienaldzībā. Tu sagādā bēdas un rūpes tevi lutinošajiem vecākiem, un arī tev pašai nav prieka. Tu vari atspirgt, tu vari strādāt, tu vari nokratīt šo briesmīgo vienaldzību. Tavai mātei vajadzīga tava palīdzība; tavam tēvam vajadzīgs atbalsts, ko tu viņam vari sniegt; taviem brāļiem vajadzīga viņu vecākās māsas laipna uzmanība; tavām māsām vajadzīgi tavi pamācošie norādījumi. Bet tu šeit sēdi uz kūtruma krēsla, sapņodama par mīlestību, kas palikusi bez atbildes. Tavas dvēseles labad, tiec galā ar šo neprātu. Lasi savu Bībeli tā, kā tu nekad to neesi lasījusi. Piedalies mājas pienākumu veikšanā un atvieglo savu pārstrādājušos, pārslogoto vecāku rūpes. Sākumā tu daudz nespēsi, bet ar katru dienu palielini pašas noteikto darbu daudzumu. Tās ir visdrošākās zāles slimajam garam un miesai, kas cietusi tavas nepareizās rīcības dēļ.
Ja tu stingri apņemsies un būsi neatlaidīga, tad gars atkal kļūs vesels tādā mērā, lai kavētos pie veselīgākiem un tīrākiem tematiem. Savu iegribu apmierināšana pakāpeniski ir deģenerējusies tādā gribas izlaidībā, ka tu vairs nezini, kā sev izpatikt. Saprāta un principu vietā, kam vajadzēja noteikt tavu rīcību, tu esi atļāvusies vadīties no katra vismazākā acumirklīgā iespaida, un tāpēc šķiet, ka tu esi mainīga un nepastāvīga. Velti citi cenšas darīt tev pa prātam, jo tu pati nespēj izpatikt sev pat tad, ja tiek izpildītas visas tavas iegribas. Tu esi untumains bērns un esi nogurusi tieši sava savtīguma dēļ.
Šis nožēlojamais stāvoklis ir negudras līdzjūtības un glaimu rezultāts. (326) Tev bija ļoti labas saprašanas spējas, bet tu esi zaudējusi garīgo līdzsvaru, tāpēc ka prāts ir ievadīts nepareizā gultnē. Tagad tu sabiedrībā esi tikai nedaudz vairāk par tukšu vietu. Tam tā nav jābūt. Tu savā labā vari izdarīt to, ko neviens cits nevar tavā labā. Tev ir pildāmi pienākumi. Bet tu tik ilgi esi ļāvusies domāt, ka tev nav spēka, ka tagad tiešām liekas, ka tu neko nespēj darīt. Pie visa ir vainīga griba; tev ir spēks, bet nav gribas.
Tu alksti pēc mīlestības. Jēzus aicina, lai tu savas labākās jūtas dāvātu Viņam. Ja tu tās veltīsi Viņam, tad Viņš tevi atbrīvos no šīs slimīgās, sentimentālās un netīrās mīlestības, kāda atrodama romānu lappusēs. Jēzu tu vari mīlēt kvēli un no visas sirds. Šī mīlestība var kļūt arvien dziļāka un neierobežoti izvērsties plašumā, neapdraudot miesas veselību, ne arī gara spējas. Tev jāiemīl Dievs un savs tuvākais. Tev jāatmostas un jānokrata šie maldi, kas tevi savaldzinājuši, un tev jāatrod skaidra un tīra mīlestība.
Tava vienīgā cerība uz šo un labāku dzīvi atrodama Jēzus patiesās reliģijas sirsnīgā meklēšanā. Tev trūkst ticības piedzīvojumu. Tev katrā ziņā jāatgriežas. Tad tava vienaldzīgā, kūtrā un savtīgā grūtsirdība dos vietu priekam, kas atstās labu iespaidu uz miesu un garu. Mīlestība uz Dievu izraisīs mīlestību uz līdzcilvēkiem, un saviem dzīves pienākumiem tu nodosies ar dziļu un nesavtīgu interesi. Tavas rīcības pamatā jāatrodas tīriem un skaidriem principiem. Iekšējs miers pat tavas domas ievadīs pareizā gultnē. Nododies Dievam, vai arī tu nekad neiegūsi labāku dzīvi.
Tev jāpilda pienākumi pret vecākiem. Tev nevajadzētu zaudēt drosmi, ja tu sākumā nogursi. Tas nekādas paliekošas ļaunas sekas neatstās. Tavi vecāki bieži vien pārmērīgi izsmeļ savus spēkus. Stiprs nogurums lietderīgā darbā tev nebūs pat uz pusi tik kaitīgs, kā domu pievēršana sev, sava vārguma atbalstīšana un padošanās izmisumam. (327) Uzticīga mājas pienākumu veikšana, ieņemot to vietu, kuru tu vislabāk vari izpildīt, lai arī cik vienkāršs būtu ar to saistītais darbs, cilvēku tiešām paceļ. Šis dievišķais iespaids ir ļoti vajadzīgs. Tajā atrodams miers un svēts prieks. Tam ir dziedinošs spēks. Tas neredzamā un tikko manāmā veidā remdēs dvēseles sāpes un atvieglos pat miesas ciešanas. Dvēseles miers, kuru dod svēti un šķīsti motīvi un tāda paša rīcība, atbrīvos visus miesas orgānus un tos atmodinās spraigam darbam.
Iekšējs miers un apziņa, ka Dieva priekšā neesi noziedzies, atdzīvinās un stiprinās prātu, tāpat kā rasa slacina maigos stādus. Griba tad tiks pareizi vadīta un pārvaldīta un būs vēl spēcīgāka, tomēr brīva no stūrgalvības. Pārdomas sagādās prieku, jo tās būs svētotas. Tavu domu skaidrība aplaimos visus, ar kuriem tu sastapsies. Šī mierīgā un klusā griba ar laiku kļūs tev pilnīgi dabīga, un tās dārgie stari apgaismos visus ap tevi esošos cilvēkus, lai savukārt atstarotos uz tevi. Jo vairāk tu baudīsi šo debešķīgo un kluso dvēseles mieru, jo lielāks tas kļūs. Tas ir apgarojošs un dzīvību dodošs prieks, kas nenotrulina morālos spēkus, bet gan tos ierosina vēl aktīvākam darbam. Pilnīgs miers ir Debesu īpašība, kas ir eņģeļu daļa. Kaut Dievs tev palīdzētu kļūt par šī miera dalībnieci.
