Septītās dienas adventisti par Elenas Vaitas atklāsmēm veselības jomā apgalvo: tās iesaka tikai veselīgu diētu un nodarbošanos, brīdinādamas no kaitīgā; tās norāda uz loģiskiem reliģiskajiem motīviem, kas miljoniem cilvēku ir aicinājuši dzīvot veselīgu un līdzsvarotu dzīvesveidu un līdz ar to sasniegt lielākas garīgās uzvaras.
Viens no izcilākajiem Septītās dienas adventistu evaņģēlistiem un teologiem Dž. H. Vagoners jau 1866. gadā norādīja, ka “mēs nepretendējam uz celmlaužu nosaukumu veselības reformas galvenajos principos (..). Tomēr uzskatām,” viņš turpināja, “ka Dievs tos ir sašķirojis [Elenas Vaitas atklāsmēs], tā padarīdams šos principus skaidrākus un spēcīgākus un sasniegdams rezultātus [veselības reformas īstenošanos Septītās dienas adventistu dzīvē], kurus mēs citādi nebūtu varējuši panākt.” Pēc Vagonera vārdiem, šīs atklāsmes ir pacēlušas veselīgā dzīvesveida jautājumu “vienā pakāpē ar lielajām trešā eņģeļa vēsts patiesībām”, ar kuru palīdzību “vājā tauta var saņemt spēku uzvarai un (..) kļūt derīga mūžībai”.8 (Autora izcēlums.)
Tā laika terminoloģijā jaunais dzīvesveids tika nosaukts par “veselības reformu”. Vārds “reforma” bija populārs, jo Amerikā toreiz notika cīņa par vairākām reformām — cietumu reformu, psihiski slimo patversmju reformu, lauksaimniecības reformu, izglītības reformu, laulību reformu un citām.
Tā bija “reformu ēra”, un Horass Grīlijs (amerikāņu žurnālists un politiķis, 1811–1872 — tulk. piez.) varēja rakstīt: “Nebūt reformatoram nozīmē pa īstam nemaz nedzīvot.” Ja veselības reforma būtu sākusies gadsimtu vēlāk, 20. gs. 60. gados, tad vārda “reforma” vietā droši vien būtu “revolūcija”, bet viss kopā tiktu nosaukts par “veselības revolūciju”.
Dievs acīmredzot vēlējās izdarīt revolūciju savas tautas dzīvē, padarot to veselāku, svētāku un līdz ar to arī laimīgāku.
1. Ar nelieliem labojumiem no “Review and Herald”, 1863. g. 30. jūnijā, 39. lpp. un 23. jūnijā, 31. lpp.
2. Daudzas šajā nodaļā aplūkotās lietas pārrunātas jau agrāk: Dores Eugene Robinson, “The Story of Our Health Message” (Nashville, Tenn.: Southern Publishing Association, 1943, 1955) un Ellen G. White Estate, “A Critique of Prophetess of Health” (Washington D. C.: Ellen G. White Estate, 1976).
3. Andželīnas Endrūsas dienasgrāmata, 1860. g. 14. septembrī.
4. Tas bija Dž. N. Endrūss: Ellen G. and James White, “Christian Temperance and Bible Hygiene” (Battle Creek, Mich.: Good Health Publishing Co., 1890), 263. lpp. Sk. arī Dž. N. Endrūsa vēstuli Džeimsam Vaitam 1877. g. februārī.
5. Ellen G. White, “Testimonies”, 1. sēj., 207. lpp.
6. Ellen G. White, “Spiritual Gifts”, 4. (a) sēj., 120.–151. lpp.
7. R. T. Trola (R. T. Trall) raksts “Hog Milk for Humans” izdevumā “Health Reformer”, 1869. g. oktobrī, 76. lpp.; arī Ellen G. White Estate, “Ellen G. White and Health Reform” (Washington D. C.: Ellen G. White Estate, 1975), 32. lpp.
8. “Review and Herald”, 1866. g. 7. augustā, 76., 77. lpp.', '1', 2, 'history
