Ķēniņš reaģē „tūlīt” (Daniēla 5:29 burtisks tulkojums), citas iespējas viņam nav. Steigšus atalgojis Daniēlu, viņš pievēršas rūpēm par aktuālākām lietām, jo ienaidnieku armija ir jau durvju priekšā. Nodaļas teksts noslēdzas ar ironisku pieskaņu: tagad, kad viņš ir zaudējis visu, Belsacars nu būtu labprātīgs dalīties ar visu, kas viņam ir, pat ar savām ķēniņa prerogatīvām. Ķēniņa kalpi ietērpj Daniēlu purpura, karaliskās krāsas, mantijā (sal. Esteres 8:15), un Belsacars viņu ieceļ par trešo cilvēku valstī, tūlīt pēc Nabonida un sevis paša. Arī zelta ķēde ir liels pagodinājums, cieņas zīme. Daniēls tagad pieņem šīs dāvanas, lai arī zina, ka drīzie notikumi anulēs to vērtību. Dažu stundu laikā pravietojums ir piepildījies. Iebrucēju spēki okupē Babilonu un nogalina Belsacaru. Varu pārņem jauns valdnieks – mēdietis Dārijs. Starp citiem ar Babilonu saistītiem ķīļraksta dokumentiem „Nabonida hronika” apstiprina Bībeles stāstu: „Gobrias (Ugbaru), Gutiumas pārvaldnieks un Kīra armija ienāca Babilonā bez cīņas. Vēlāk Babilonā tika apcietināts Nabo nids, kad viņš atgriezās. (..) Arahshamnu mēnesī, trešajā dienā, Kīrs ienāca Babilonā. (..) Gobrias, viņa pārvaldnieks, iecēla (apakš) pārvaldniekus Babilonā.” Babiloniešu teksts šeit nepiemin Belsacaru, jo teksta galvenā vērība ir vērsta uz Nabonidu. Bet Nabonida prombūtne apstiprina reģenta esamību Babilonā.
Vispirms jaunais valdnieks ieceļ sev pakļautus pārvaldniekus, uz ko norāda arī Daniēla grāmata (Daniēla 6:1-3). Pierādījumi lie cina, ka Gobrias varētu būt neviens cits kā mēdieties Dārijs. Vārds Dārijs ir godinošs tituls, kas nozīmē „tas, kurš tur scepteri”, un iespējams, ka Gobrias šo titulu ir pieņēmis. Saskaņā ar senajām hronikām, Gobrias mira gadu un trīs nedēļas pēc Babilonas krišanas. Tas arī izskaidro, kāpēc Kīrs pieņēma titulu „Bābeles ķēniņš” tikai gadu vēlāk un kāpēc Daniēla 6:28 viņu min kā Dārija pēcteci. Gobrias, saukts arī par mēdieti Dāriju, sāk savu valdīšanu 62 gadu vecumā (Daniēla 5:30) un valda Babilonā tikai nedaudz vairāk par gadu. Un tiešām, Daniēla grāmata norāda vienīgi uz pirmo viņa valdīšanas gadu (Daniēla 9:1).
Piektā nodaļa veido pagrieziena punktu Daniēla grāmatā: Babiloniju nomaina mēdiešu un persiešu valsts, tā daļēji piepildot 2. nodaļas pravietojumu. Līdzīgi kā kādreiz viņa vectēvs (3. noda ļa) Belsacars cenšas bēgt no patiesības, uzstājīgi apgalvojot, ka Ba bilona ir mūžīga. Abus monarhus no viņu pārdrošības atmodina iejaukšanās no augšas. Koks tiek nocirsts, un roka atprasa dzīvību. Abu dzīvē piepildās pravietiskie vārdi. Līdzīgi īstenojas arī pārējie pravietotie notikumi. Belsacara personā piepildās abi pravietojumi: gan senais Nebukadnēcara sapņa tēla pravietojums, gan arī tikko rakstītais uz sienas.
