Stāsta noslēgums piemin Daniēla panākumus, līdzīgi kā 3. nodaļas noslēgums ziņo par trīs ebreju sekmēm. Bet, kamēr trīs ebreju labklājību nodrošināja ķēniņš (Daniēla 3:30), Daniēla lab klājība paliek neatkarīga no ķēnišķīgās žēlastības un turpinās arī Kīra valdīšanas laikā. Nodaļa noslēdzas uz cerības nots, kas snie dzas tālāk par pravieša personīgo laimi un pašu brīnumu. „Persieša Kīra” pieminēšana jau dod mājienu uz trimdas beigām un ar Israēla atjaunošanu saistīto pravietojumu piepildīšanos.
Daniēla grāmatā vārds „Kīrs” faktiski ir kā atskaites punkts. „Kīrs” iezīmē pirmās nodaļas noslēgumu, un tas parādās arī tuvu visas grāmatas beigām (Daniēla 10:1). Tas uzpeld arī tagad, noslēdzot Daniēla grāmatas pirmo daļu. Tādējādi tas iezīmē un atdala abas grāmatas daļas. Pirmā daļa ir stāsts par Daniēlu – par viņa dzīvi, viņa pārbaudījumiem un panākumiem. Pravietiskie sapņi šajā daļā lielākoties aprobežojas ar iesaistīto personu dzīves laiku. Toties otrajā daļā mēs atstājam tā laikmeta skatuvi, lai dotos tālā nākotnē (Daniēla 8:26; 12:4, 9). Abas daļas ir savstarpēji saistītas. Katra no tām apstiprina otru. Liecības par pagātnes pravietojumu piepildījumu mūs iedrošina ticēt nākotnes pravietojumu patiesumam un eventuālam piepildījumam. Ikdienas dzīvē sastaptais brīnums ir citas realitātes zīme: „Viņa valstība ir neiznīcīga.” (Daniēla 6:26; 3:32; 4:31) Dieva piedzīvošana ikdienas dzīvē stiprina sapni par citu valstību. Tas ir dievišķās iejaukšanās nolūks: stiprināt ticību un cerību un iekvēlināt mūsu ilgas pēc jaunas pasaules. Grāmatas pirmā daļa ir sagatavojusi ceļu otrajai daļai.
