Eņģelis Gabriēls atstāsta stāstu no tā sākuma. Vispirms viņš atgriežas „mēdiešu ķēniņa Dārija pirmajā valdīšanas gadā” (Daniēla 11:1). Zīmīgi, ka pravietojums vērš uzmanību tieši uz persieti Artakserksu, kurš mūsu komentārā (sk. iepriekš) identificēts kā pravietojuma par 70 nedēļām un pravietojuma par 2300 vakariem un rītiem izejas punkts. „Redzi, Persijā celsies vēl trīs ķēniņi, ceturtais būs bagātāks par visiem citiem. Un, kad viņš ar savu bagātību būs kļuvis varens, viņš izlietos visus līdzekļus un sacels visus karam pret Grieķijas ķēniņa valsti.” (2. pants)
Trīs ķēniņi ir persiešu izcelsmes. Mēs atrodamies Kīra (ar Dāriju kā reģentu jeb pavaldoni) valdīšanas laikā. Tādējādi šie trīs ķēniņi būtu Kambiss II (530-522), Dārijs (522-486) un Kserkss, Esteres grāmatas Ahasvers (486-465), bet ceturtais – Artakserkss (465-423). Šo interpretāciju pieņem ne tikai jūdu tradīcija, bet to apstiprina arī vēsture. Artakserkss, kā norādīts pravietojumā, tiešām bija ārkārtīgi bagāts. Vēsture apraksta viņu kā ķēniņu, kurš „bija viltīgāks (par visiem saviem priekštečiem) un uzpirka savus sabiedrotos (no iekarotajām grieķu pilsētām) un vājināja tos, radot viņu starpā nesaskaņas”.
Artakserksa pieminēšana saistībā ar lielā konflikta sākumu ir sevišķi zīmīga. Tieši viņš ir tas, kurš iezīmēja 70 nedēļu un 2300 vakaru un rītu pravietojuma sākumpunktu. Kā Dievs vadīja vēstures gaitu līdz Mesijas nākšanai 9. nodaļā un līdz beigu laikam 8. nodaļā, tāpat Viņš to darīs arī gaidāmajā lielajā konfliktā.
Ķēniņu, kas minēts pēc Artakserksa, ir viegli pazīt. Eņģeļa izteiksmes veids 3. un 4. pantā ir tāds pats, kā Daniēla 8:8: „Tad āzis kļuva pārmērīgi liels, bet, kad tas bija visstiprāks savā spēkā, tam nolūza viņa lielais rags un tā vietā uzauga četri skaisti un ievērības cienīgi ragi virzienā uz visām četrām debess pusēm.”
„Tad celsies varonīgs ķēniņš un valdīs pār ārkārtīgi varenu valsti. Viņš sasniegs un piepildīs savos centienos visu, ko vien vēlēsies.
Bet, tikko viņš būs sasniedzis visu savas varas pilnību, sabruks arī viņa valsts, un to sadalīs virzienos uz visām četrām debess pusēm.” (Daniēla 11:3, 4)
Tādējādi mums ir darīšana ar Aleksandru Lielo, kura impēriju pēc viņa nāves tā ģenerāļi sadalīja uz „četrām debess pusēm”. Grieķu valsts kopums, ieskaitot tās kolonijas, ir ietverts vārdā „impērija” (mal-kuth – 2., 4. pants), kā tas bija arī Persijas valsts gadījumā (Daniēla 10:13). Nākamo frāzi saprast ir grūtāk. Burtiski tā būtu lasāma šādi: „Un ne tās nākamībā, un ne pēc varas, kas to valdīja, jo tās valstība tiks saplosīta un (nodota) citiem nekā šiem.” (Daniēla 11:4)
Citiem vārdiem, šeit mēs esam liecinieki varas pārejai, jo „valstība” (malkuth) pāriet „citiem nekā šiem”. Vārda „šiem” (el-leh) daudzskaitļa forma to saista ar četriem debess vējiem (latviešu Bībeles tulkojumā – četras debess puses), kas arī ir daudzskaitļa formā. „Valstība” tādējādi nonāk rokās varai, kas ceļas pēc helēņu impērijas sadalīšanas. Šī jaunā vara, kā mēs to jau redzējām iepriek šējās nodaļās, ir Roma.
Daži komentētāji uzskata, ka vārds „šiem” attiecas uz citiem, nevis iepriekš minētajiem četriem ģenerāļiem. Viņi to saista ar Armēnijas un Kapadoķijas dinastijām, kas atguva savu neatkarību 150 gadus pēc Aleksandra nāves. Šāda interpretācija neatbilst Bībeles tekstam. Kas attiecas uz Armēniju un Kapadoķiju, tās aptvēra tikai daļu impērijas, bet Bībeles teksts skaidri runā par „četriem debess vējiem”, ar to norādot uz visu impērijas kopumu. Pravietojums šeit nepārprotami norāda uz pašu Romas valsti.
Līdzīgi kā 8. nodaļa, arī Daniēla 11. nodaļa Romas valstij pie skaras tikai garāmejot, bet galveno uzmanību vērš uz nākamo posmu, kas turpināsies līdz „beigu laikam” (Bībeles latviešu tulkojumā – „laiku beigām”; 40. pants).
