Notikumi, kurus ievada 5. pants, hronoloģiski nāk pēc Romas un neattiecas uz hellēnistiskajām Ptolemaju un Seleukīdu valstīm, kā skaidro tradicionālā interpretācijas līnija. Tāpēc laika periods, ko aptver Daniēla 11:5-45 aprakstītais konflikts, ir tas pats, ko Daniēla 7. un 8. nodaļā aptver mazais rags un Daniēla 2. nodaļas tēla kāju pirksti. Uz to netieši norāda arī strukturālais paralēlisms starp 8. un 11. Astotās nodaļas iedaļa, kas stāsta par mazo ragu, atbilst vienpadsmitās nodaļas iedaļai, kas vēsta par ziemeļu un dienvidu konfliktu.
| 8. nodaļa | 11. nodaļa |
|---|---|
| Persija (3., 4. pants) | Persija (2. pants) |
| Grieķija (5.-8. pants) | Grieķija (3., 4. pants) |
| Roma (8., 9. pants) | Roma (4. pants) |
| Mazais rags (9.-12. pants) | Ziemeļu un dienvidu konflikts (5.-39. pants) |
| Gala laiks (13., 14., 17.,25. pants) | Gala laiks (40.-45. pants) |
Jāatzīmē arī tas, ka 11. nodaļā aprakstītā ziemeļu vara dau dzējādā ziņā līdzinās mazajam ragam, pat līdz lingvistiskām para lēlēm:
Tādējādi mēs redzam, ka ziemeļu varai un mazajam ragam piemīt vienas un tās pašas raksturīgās īpašības, tie izturas vienādi, tie ceļas no vienas un tās pašas puses, un tie iet bojā vienā un tajā pašā traģiskajā veidā. Visbeidzot, tie aptver vienu un to pašu laika posmu – no Romas impērijas sabrukuma līdz beigu laikam. Tātad mēs varam secināt, ka ziemeļu ķēniņš un mazais rags reprezentē vienu un to pašu varu – varu, kas bauda politisku atzīšanu un pretendē uz dievišķām prerogatīvām. Stāsts par ziemeļu un dienvidu konfliktu Daniēla 11:5-45 ir tas pats, kas par mazo ragu 8. nodaļā. Tagad mums jāatklāj šī konflikta nozīme un vēsturiskās izpausmes.
Gan teksta literārā struktūra, gan atsaucē uz ziemeļu un dien vidu konfliktu izmantotie simboli norāda uz šī konflikta garīgo dabu.
Literārā struktūra. Sākot ar 5. pantu stāstījums attīstās sešos posmos. Pirmie trīs (5.-12. pants: A, B, C) ir simetriski trim pēdējiem (13.-39. pants: A1, B1, C1). Abas daļas ABC un A1B1C1 atspoguļo vie na otru tematiski (tās pašas tēmas) un lingvistiski (tie paši vārdi un izteicieni). Turklāt abu varu uzbrukumi savstarpēji mijas (A dienvidi;
B ziemeļi; C dienvidi; A1 ziemeļi; B1 dienvidi; C1 ziemeļi). Kamēr A attiecas uz dienvidiem, A1 attiecas uz ziemeļiem un tā tālāk.
| A dienvidi (5.-8. pants) | A1 ziemeļi (13.-25.a pants) | |
| Ar milzīgu (gadol) karaspēku un | ||
| Ar lielu (rab) varu (5. pants) | daudz (rab) bruņojuma | |
| (13. pants) | ||
| Savienība (yesharim) starp | Savienība (yesharim) starp | |
| dienvidiem un ziemeļiem | ziemeļiem un dienvidiem | |
| (iniciatīva nāk no dienvidiem) | (iniciatīva nāk no ziemeļiem) | |
| (6. pants) | (17. pants; sal. 22., 23.) | |
| Savienība izjūk (lo yaamod) | Savienība izjūk (lo taamod) | |
| (6. pants) | (17. pants) | |
| Tiek dota meita (bat) (6. pants) | Tiek dota meita (bat) (17. pants) | |
| Stāsies viņa vietā (we amad ... | Stāsies viņa vietā (we amad al | |
| kanno) griezīsies atpakaļ uz | ||
| kanno) un ieies viņa cietoksnī | ||
| cietokšņiem (maoz) | ||
| (maoz) (7. pants) | ||
| (18.-25.a pants) | ||
| B ziemeļi (9., 10. pants) | B1 dienvidi (25.b-27. pants) | |
| Liels karaspēks (hayl) (9. pants) | Liels karaspēks (hayl) (25. pants) | |
| Ziemeļu ķēniņa dēli sagatavosies | Viņš virzīs savu spēku (yitgare) | |
| karam (yitgare) pret dienvidu | ||
| pret ziemeļu ķēniņu (25. pants) | ||
| ķēniņu (10. pants) | ||
| Appludinās kā straume (shtf) | Karaspēks aizslaucīts kā plūdos | |
| (10. pants) | (shtf) (26. pants) | |
| C dienvidi (11., 12. pants) | C1 ziemeļi (28.-39. pants) | |
| Ķēniņa sirds (leb) kļūs lepna | Bet viņa sirds (leb) būs pret svēto | |
| (12. pants) | derību (28. pants) | |
| Nokaus daudzus tūkstošus | Un daudzi (rabbim) tiem | |
| (ribboth) 12. pants | pievienosies (34. pants) |
Turpmākā 11. nodaļas daļa attiecas uz „beigu laiku”. 40.-45. pants ir nodalīts no pārējās nodaļas kā noslēdzošais pārskats. Arī šeit konflikts seko noteiktai struktūrai:
Šo tekstu simetrija un struktūra mūs brīdina no stingri burtis kas un vēsturiskas to interpretācijas. Mums ir darīšana ar stilistisku paņēmienu, kas rosina domāt par ko vairāk nekā tikai notikumu pašu par sevi, – par to, ko tas simbolizē.
Ziemeļu un dienvidu simbolisms. Zīmīgi, ka sākot ar 5. pan tu abas valsts turpmāk vairs nav nosauktas, kā tas bija līdz šim (Persija, Grieķija). Šīs norādes uz ziemeļiem un dienvidiem kļūst abstraktas un metaforiskas.
Citviet Bībele izmanto vienību „ziemeļi un dienvidi”, lai paus tu kopuma, pasaules telpas ideju.
„Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis. Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus.” (Psalmi 89:12, 13)
„Tā saka Dievs Tas Kungs: Es iededzināšu uguni tevī, un tā aprīs visus tavus zaļos un visus sausos kokus, lokanās liesmu mēles neapdzisīs, un visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem būs jāsadeg.” (Ecēhiēla 21:3)
Atsevišķi ņemot, norādēm uz ziemeļiem un tāpat uz dienvidiem ir katrai sava nozīme. Ziemeļi ir bībelisks simbols ļaunumam, kas uzurpē Dieva varu. Mazais rags nāk no ziemeļiem. Līdzīgi arī pravieši identificē ļaunumu un traģēdiju kā nākošu no ziemeļiem: „Kauciet, vārti! Kliedz, pilsēta! Drebi bailēs, visa filistiešu ze me! Jo no ziemeļiem nāk briesmas, un neviens karavīrs no uzbru cēju pulkiem neatšķeļas.” (Jesajas 14:31)
„Tad Tas Kungs sacīja uz mani: „No ziemeļu puses izplūdīs ļau nums, virdams pār visiem zemes iedzīvotājiem.” (Jeremijas 1:14)
Šis izteiksmes veids ir saistīts ar no ziemeļiem nākošā babi loniešu karaspēka draudiem.
„Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, saka: „Redzi, Es piemeklēšu Amonu no Noa un faraonu un visu Ēģipti ar tās dieviem un ķē niņiem, faraonu un tos, kas uz viņu paļaujas. Tos Es nododu tiem rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara un viņa kalpu rokās.”.” (Jeremijas 46:25, 26)
Turklāt saikni starp Babilonu un ziemeļiem apstiprina arī antīkā Tuvo Austrumu literatūra. Kānaāniešu mitoloģijā dievs Baals mita ziemeļos. Atsauce uz ziemeļiem, vienalga, vai tas būtu saistībā ar Baalu vai Babilonu, satur reliģisku nozīmi un mājienu uz Dieva varas piesavināšanos. Šis priekšstats bija prātā arī Jesajam, kad viņš rakstīja savu poēmu par Babilonas ķēniņu:
„Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visuaugstākais!” (Jesajas 14:13, 14)
Līdzīgs mājiens uz Babilonu parādās arī Atklāsmes grāmatā, kas mazo ragu, Dieva varas uzurpatoru, sauc par „Babilonu” (Bībeles latviešu tulkojumā „Bābele” – Atklāsmes 14:8; 16:19; 17:5; 18:2, 10, 21).
No otras puses, dienvidi bībeliskajā tradīcijā simbolizē cilvēcīgo spēku vai varu bez Dieva. Dienvidi simbolizē Ēģipti (Daniēla 11:43), it sevišķi faraonu viņa lepnajā un noraidošajā attieksmē pret Dievu: „Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa ...? Es nepazīstu To Kungu.” (2. Mozus 5:2)
Pravieši uzskatīja savienību ar Ēģipti kā atteikšanos uzticēties Dievam – paļaušanos uz Dievu aizstāj paļaušanās uz cilvēkiem. „Bēdas tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīdzības un paļaujas uz kara zirgiem! Tie liek savu cerību uz cīņas ratiem, tādēļ, ka to tik daudz, un uz jātniekiem, tādēļ, ka viņu pulks arī tik liels, bet neraugās uz Israēla Svēto un nemeklē To Kungu! (..) Jo ēģiptieši ir cilvēki un ne dievi; viņu zirgi ir miesa un ne gars; kad Tas Kungs izstiepj Savu roku, tad klūp palīdzības sniedzējs un krīt pabalstītais, tie aiziet bojā visi kopā.” (Jesajas 31:1-3)
Tātad vienā pusē ir ziemeļi, kas reprezentē reliģisku varu, kura tiecas sagrābt Dieva prerogatīvas, bet otrā pusē ir dienvidi, kas pārstāv cilvēku centienus, kuri atmet Dievu un paļaujas tikai uz cilvēcisko.
Šādas atsauces uz ziemeļiem un dienvidiem bija labi pazīsta mas vidusmēra izraēlietim un bija neatņemama nacionālās vēstures sastāvdaļa. Iespiests starp Ēģipti un Babilonu, Israēls sāka apzināties un iztēloties savu likteni ciešā saistībā ar šiem diviem dominējošajiem spēkiem. Tāpēc arī nav brīnums, ka Daniēla pravietojums, aprakstot Dieva ļaužu likteni, izmanto šo tradicionālo atsauci uz ziemeļiem un dienvidiem. Jau norāde uz mazo ragu liecina par konflikta garīgo raksturu. Daniēla grāmata šo varu vienmēr attēlo simboliskā valodā. Daniēla 2. nodaļā to aino māls, cilvēciskuma simbols. Daniēla 7. un 8. nodaļā ir ar cilvēciskām īpašībām apveltītais mazais rags. Mēs jau esam redzējuši, kā cilvēciskās īpašības Daniēla grāmatā atveido garīgo sfēru.
