Tieši tā notika todien, kad dzirdēju dēla balsi no pirmā stāva saucam: „Tēt, mamma grib mazgāt veļu, bet ģenerators nedarbojas!”
Ar šiem nedaudzajiem vārdiem pietika, lai izraisītu manā dzīvē krīzi. Tobrīd sēdēju pie rakstāmgalda un studēju Dieva Vārdu. Nevar būt vēl labāks laiks kārdinājumam kā tad, kad cilvēks lasa Bībeli. Vai ego var cīnīties pēc varas tad, kad cilvēks studē Rakstus? Protams, var!
Nekavējoties manī pamodās aizkaitinājuma jūtas, jo nevēlējos, ka mani traucē. Turklāt ārā, ņemot vērā vēju, valdīja četrdesmit grādu sals, un man nebija nekādas vēlēšanās iet ārā uz garāžu un mocīties ar sasalušo dzelzs gabalu, kurš bija atteicies darboties.
Saģērbies devos ārā pie ģeneratora; skatījos uz to un jutu, kā manā sirdī norisinās cīņa. „Tu vēl neesi gatavs, lai tiktu ar to galā,” varēju dzirdēt Kungu runājam manās domās. Ko mans asais vācieša raksturs vēlējās darīt? Vai jūs kādreiz esat spārdījis aukstu dzelzs gabalu? Miesai nerūp, kuram tiks nodarīts pāri, kamēr vien tai būs iespēja izgāzt savu neapmierinātību.
Es atgriezos mājā, paņēmu papīru un pildspalvu un uzrakstīju šādu teikumu: „Neatkarība no Dieva – Džima Honbergera dzīves lāsts!”
Tad nokritu ceļos un lūdzu Kungu, līdz jutu, ka mans gars ir pakļāvies. „Kungs, tā ir mūsu problēma,” sacīju. Es jutos tik labi, ka varu dalīties ar Viņu šajā nastā! „Nezinu, kas vainas ģeneratoram, bet Tu to zini. Un es paļaušos uz Tavu vadību šajā lietā.” Es jutos aizvien labāk, jo nu man nebūs jāstājas pretī problēmai vienam pašam. Tagad Visuma Kungs būs manā pusē!
Devos atpakaļ pie ģeneratora. Jutu pamudinājumu pārbaudīt kontaktus, tomēr tā vietā sāku pārbaudīt karburatoru. Pagāja piecas stindzinošas minūtes, bet karburatorā tā arī nekādas vainas neatradu. Joprojām jutu mudinājumu pārbaudīt kontaktus, bet es pievērsos droselei. Tad pienāca kārta elektroinstalācijai. Tomēr visu laiku mani neatstāja uzmācīga doma par kontaktiem. Kad beidzot nonācu līdz tiem, ieraudzīju vaļīgu skrūvi, kuras dēļ aizdedzes sistēmā bija radies īssavienojums.
Es biju vērsies pie Kunga pēc palīdzības. Biju pat vārdos apliecinājis savu paļāvību uz Viņu. Tomēr es ignorēju Viņa vadību. Jo nebiju mācījies piešķirt ekskluzīvas tiesības savā dzīvē Dieva balsij, Viņa mudinājumiem, un visas pārējās balsis – tostarp manu „kolosālo” intelektu – pakļaut Viņam.
