Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva.
(2. Korintiešiem 3:5)
„Džim, vai tu atnāksi nākamajā mēnesī uz sapulci un padalīsies ar pārējiem aģentiem savas veiksmes noslēpumos?” vaicāja nekustamā īpašuma aģentūras īpašnieks.
„Ar lielāko prieku,” atbildēju un laimīgs devos savās gaitās. Jutos glaimots. Galu galā, toreiz, kad sāku strādāt kā nekustamā īpašuma aģents, vairākums šo pašu profesionālo aģentu prognozēja, ka savos kalnos nomiršu badā. Tagad mani profesionālie panākumi pārsniedza viņējos, daļēji pateicoties faktam, ka savā ielejā darbojos bez konkurentiem. Tas nozīmēja, ka es šeit saņēmu visus piedāvājumus un veicu visus darījumus.
Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar pārdošanu, un es domāju, ka esmu izpratis pārdevēju un pircēju attiecības. Protams, man bija ko sacīt par metodēm un paņēmieniem, kas bija veicinājuši manas prakses uzplaukumu.
Viss bija labi līdz manam klusajam laikam ar Kungu nākamajā rītā. Kungs man uzdeva jautājumu, uz kuru man nebija gatavas atbildes: „Džim, vai tu izstāstīsi aģentiem savu panākumu patieso iemeslu? Vai arī tu grasies runāt tikai par savu cilvēcisko lomu?”
„Bet, Kungs,” es protestēju, vēloties novirzīt sarunu no šīs tēmas, „viņi nevēlas zināt par Tevi, Profesionāli, kurš stāv aiz manām metodēm. Viņus interesē tikai mani paņēmieni.”
Zināju, ka uzņēmējdarbībā iesaistīti cilvēki negaida nekāda veida garīgas atklāsmes, un manā prātā norisa cīņa. Kas notiktu, ja tiešām atklātu savu panākumu patieso noslēpumu? Varēju iztēloties, kā viņi mani pārtrauc manas runas vidū un nevēlas vairs manī klausīties. Pat ja viņi mani tūlīt nepadzītu no sanāksmes, es zināju, ka viņi mani nesaprastu un atgrūstu.
„Nē, Kungs, to es nevaru!”
Bet Dievs turpināja runāt uz mani, un beigu beigās apsolīju, ka atklāšu viņiem savas veiksmes patieso noslēpumu.
Pienāca sanāksmes diena. Es drebošu sirdi stāvēju uz paaugstinājuma, raugoties uz šiem vīriem un sievām, kas bija sanākuši, lai dzirdētu manu panākumu noslēpumus. Prātoju, kā viņi reaģēs uz manu uzrunu. Jutu, ka man pilnībā jāpaļaujas uz Dievu. Tā nebija pirmā reize manā dzīvē, kad manā sirdī cīnījās bailes un paļāvība uz Dievu. Pirms dodamies tālāk, vēlos pastāstīt par to reizi, kad...
